Šodien Sočos notikusī Vladimira Putina un Redžepa Tajipa Erdoana pirmā personīgā tikšanās vairāk nekā gada laikā nedeva nekādus rezultātus.
Putins atteicās atgriezties pie “graudu darījuma”, kas ļāva no Ukrainas ostām izvest vairāk nekā 30 miljonus tonnu pārtikas, un Erdogans nedeva zaļo gaismu “gāzes mezgla” projektam Turcijā, kas Gazprom, kas ir zaudējis Eiropas tirgu, ir ļoti nepieciešams.
“Mēs būsim gatavi atdzīvināt graudu darījumu, … tiklīdz būs pilnībā izpildīti visi tajā ierakstītie līgumi par Krievijas lauksaimniecības produktu eksporta ierobežojumu atcelšanu,” Putins atkārtoja daudzkārt izskanējušo nostāju. pirms tam.
Krievija tika “atkal apkrāpta”, kad līgumu pēdējo reizi atjaunoja, viņš sūdzējās preses konferencē pēc sarunām: “Tagad mēs sakām, ka neesam pret šo darījumu, esam gatavi pie tā atgriezties nekavējoties, tiklīdz būs doti solījumi.”
Šogad Krievija novāks 130 miljonus tonnu graudu un eksportēs 60 miljonus tonnu, no kurām 1 miljons tonnu ir gatava piegādāt Turcijai ar atlaidi, pieļāva Putins. Viņš arī solīja, ka Krievija būs “uzticama un atbildīga” gāzes piegādātāja Turcijai, un ir gatava to eksportēt uz trešajām valstīm.
Gāzes mezgla projektu Kremlis ierosināja pagājušā gada rudenī, cerot aizstāt uzspridzināto Nord Stream un solot izveidot platformu piegādei Eiropai. Taču Turcija atteicās investēt projektā, un tas martā iesaldēja sarunas.
Gazprom nodeva Turcijas pusei centra izveides ceļa kartes projektu, pirmdien paziņoja Putins. Taču līdz šim nav bijis iespējams virzīties uz priekšu. Darba grupas izveide, vienošanās par tiesisko regulējumu, izsoles shēmām un gāzes nodošana patērētājiem – tas viss, kā atzina prezidents, joprojām ir “dienas kārtībā”.
Arī Erdogana mēģinājumi būt par starpnieku iespējamā miera noregulēšanā Ukrainā izrādījās neauglīgi. Iepriekšējās vienošanās, kas tika panāktas Stambulā, Kijiva “nosūtīja uz izgāztuvi”, sacīja Putins. “Mēs dzirdam par dažām jaunām iniciatīvām, bet tas nav kaut kas tāds, kas ar mums nekad nav apspriests. Tāpēc mēs neuztveram neko jaunu,” viņš piebilda.
Nedēļas pirms Putina tikšanās ar Erdoganu tika pavadītas intensīvās konsultācijās starp Turcijas un Krievijas diplomātiem, kā arī Turciju un ES, ANO, Ukrainas un ASV pārstāvjiem, medijiem atklāja kāds Krievijas Ārlietu ministrijai tuvu stāvošs cilvēks.
Galvenā tēma, pēc viņa teiktā, ir vienošanās par labību, kuras neesamība ievērojami palielina riskus Melnajā jūrā. Faktiski “visa ūdens zona kļūst par tramplīnu neierobežotai militārai konfrontācijai,” stāsta avots: “Tas var ietekmēt ne tikai militāros, bet arī komerciālos kuģus. Un ne tikai karojošo valstu, bet vispār visus, kas tur brauc.
