Savā ikdienas paziņojumā Lielbritānijas Aizsardzības ministrija ziņo, ka kopš 2023. gada jūnija beigām Krievija ir vērsusies pie kaimiņvalstu pilsoņiem ar sludinājumiem par personu vervēšanu cīņām Ukrainā.
Tiešsaistes sludinājumi ir novēroti Armēnijā un Kazahstānā, kas piedāvā 495 000 rubļu (4779 eiro) kā sākotnējos maksājumus un algas no 190 000 rubļu (1830 eiro).
Ir veikti vervēšanas pasākumi Kazahstānas ziemeļu Kustanajas reģionā, kas piesaista etniskos krievus.
Vismaz kopš 2023. gada maija Krievija ir vērsusies pie Vidusāzijas migrantiem, lai viņi cīnītos Ukrainā, solot ātri iegūt pilsonību un atalgojumu līdz 3800 eiro.
Tiek ziņots, ka uzbeku migrantu celtniekiem Mariupolē pēc ierašanās ir konfiscētas pases un viņi tika piespiesti pievienoties Krievijas armijai. Krievijā ir vismaz seši miljoni migrantu no Vidusāzijas, kurus Kremlis, visticamāk, uzskata par potenciāli savervējamiem.
Krievija, visticamāk, vēlas izvairīties no turpmākiem nepopulāriem iekšzemes mobilizācijas pasākumiem, gatavojoties 2024. gada prezidenta vēlēšanām. Ārvalstu pilsoņu ekspluatācija ļauj Kremlim iegūt papildu personālu saviem kara pasākumiem, ņemot vērā pieaugošo upuru skaitu.