Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika var rīkot samitus tik ilgi, cik vēlas, taču tas nepalīdzēs tām iegūt ģeopolitisko svaru. Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada Bloomberg apskatnieks Andreass Kluts.
ASV un to Rietumu sabiedrotajiem vajadzētu būt ļoti aizdomīgiem par šonedēļ Johannesburgā notikušā BRICS samita pompozitāti.
No vienas puses, šis “bloks”, kurā ietilpst Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika, pārstāv vairāk nekā 40% pasaules iedzīvotāju, bet citas globālo dienvidu valstis joprojām var tam pievienoties. BRICS valstīm arī patīk pozicionēt sevi kā sava veida antirietumniecisku ģeopolitisko alternatīvu ASV hegemonijai.
Bet, no otras puses, tās būtībā nav alianse. Sāksim ar to, ka, lai izveidotu aliansi, nepietiek tikai ar skanīgu saīsinājumu. Tā radās BRIC (vēlāk BRICS) asociācija. Džims O’Nīls šo terminu ieviesa 2001. gadā, kad viņš bija Goldman Sachs ekonomists, un viņam bija vajadzīgs pievilcīgs nosaukums tirgiem, kas investoriem šķita daudzsološi, bet citādi tiem nebija nekā kopīga.
BRICS valstis pieņēma šo terminu, jo tas atbilst divām tendencēm: saīsinājumu modei un starptautisko asociāciju trakumam. Pēdējais, manuprāt, radās no pārejas no bipolārās pasaules aukstā kara laikā uz ASV hegemoniju un šķietamu atgriešanos pie daudzpolaritātes. Šajā sarežģītajā pasaulē valstis pieņem, ka tām ir jāpieder kādai koalīcijai vai varbūt vairākām.
Šodien ir satriecoši daudz dažādu bloku, no kuriem izvēlēties. Vienkārši ņemiet Āfriku. Kontinentā ir AMU, Comesa, CEN SAD, EAC, Eccas, Ecowas (neaprakstīšu saīsinājumu nozīmi), nemaz nerunājot par Āfrikas Savienību. Vārds “savienība” ir īpaši populārs, jo tas liecina par vienotību tur, kur tās parasti nav.
Tas attiecas pat uz Eiropas Savienību, kas ir daudz tuvāk patiesai strādājošai koalīcijai. Tirdzniecības un regulējuma ziņā ES šķiet viena pasaules lielvara. Tomēr visos citos aspektos tas ir klubs, ko veido nāciju haoss, kas nevar vienoties par daudzām lietām. Pārējiem pasaules blokiem ir vēl mazāk, ko piedāvāt. Latīņamerika, piemēram, pieliek lielas pūles, izveidojot SICA, Caricom, Mercosur un daudzas citas. Un ikreiz, kad viens no tiem cieš neveiksmi, piemēram, USAN (Dienvidamerikas valstu savienība), otrs, pašlaik Prosur, stājas vietā – Dienvidamerikas progresa forums.
BRICS valstīm nav gandrīz nekā kopīga, izņemot to nepatiku pret ASV ietekmi globālajās finansēs, ekonomikā un ģeopolitikā. Tas sastāv no trim demokrātijām dažādās regresa stadijās un divām arvien represīvākām autokrātijām. Ķīna un Indija, visticamāk, cīnīsies savā starpā un sadarbosies. Atšķirībā no, teiksim, G7, bagātu liberālo demokrātiju kluba ar kopīgu atbildības sajūtu par globālo ekonomiku.
Vienīgais, ar ko visi bloki, savienības un forumi izceļas, ir birokrātija.
ES šajā kategorijā iegūst goda nosaukumu, taču pat mazākie bloki lepojas ar saviem sekretariātiem, krēsliem un ar to saistīto citu birokrātiju. Piemēram, BRICS izveidoja ”Jauno attīstības banku”, aizdevēju, kura mērķis ir dublēt Pasaules Banku (atkal tikai tāpēc, ka pēdējā atrodas Vašingtonā).
Tomēr starptautisko asociāciju ambīcijas ir barība satīriķiem. BRICS valstis izvirzīja ideju izveidot vienotu valūtu – gāzt nīsto ASV dolāru. Taču tikai viens bloks, ES, jebkad vēsturē ir panācis monetāro savienību. Doma, ka BRICS apvienos savu naudu, centrālās bankas, fiskālo un monetāro politiku, ir smieklīga.
Faktiski katra no piecām BRICS valstīm blokā ir iekļāvusies pilnīgi atšķirīgu iemeslu dēļ. Ņemiet Ķīnu. Tā vēlas aizstāt ASV kā hegemonu un turpina sēt alianses, kurās, viņaprāt, var dominēt. To vidū ir Belt and Road Initiative, Transkontinentālās infrastruktūras programma, Šanhajas sadarbības organizācija, Eirāzijas grupa un daiļrunīgi nosauktais 16+1 (agrāk 17+1) formāts, kurā Ķīna it kā sadarbojas ar Centrāleiropu un Austrumeiropu. Tomēr, kā noskaidroja eiropieši šajā klubā, “+1” patiesībā gribēja komandēt 16 cilvēku komandu.
Valstis, kas ir izteikušas interesi par pievienošanos BRICS, piemēram, Indonēzija, nevar būt sajūsmā, kļūstot par Pekinas vasaļiem ar vienīgo mērķi mācīt Vašingtonai. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šai aliansei būs grūti demonstrēt pasaulei jebkādu spēku. Vēl viens iemesls ir kompānija, kas viņam ir jāatbalsta.
Kluba reputācijai nepalīdzēs, ja kāds biedrs neieradīsies uz samitu, jo Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi orderi viņa arestam.
Šajā gadījumā tas ir Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš apsūdzēts kara noziegumos. Viņš piedalījās pasākumā, izmantojot video saiti, lai izvairītos no roku dzelžiem, ierodoties Johannesburgā.
