Mākslīgā intelekta (AI) izmantošanas bums dažādās mākslas jomās ir radījis jautājumu par intelektuālā īpašuma tiesībām
Mākslīgā intelekta (AI) radītie mākslas darbi bez cilvēka iejaukšanās nevar tikt aizsargāti ar autortiesībām saskaņā ar ASV tiesību aktiem. Autortiesības var attiecināt tikai uz cilvēku darbiem, piektdien paziņoja Vašingtonas federālās tiesas tiesnese Berila Hauela.
“Mēs tuvojamies jaunām robežām autortiesību jomā, jo mākslinieki arvien vairāk izmanto mākslīgo intelektu, kas rada sarežģītus jautājumus autortiesību jomā,” teikts Hauelas piektdien publicētajā lēmumā.
Tiesnese atstāja spēkā ASV Autortiesību biroja lēmumu datoru izstrādātāja Stīvena Tālera lietā, kurš mēģināja reģistrēt autortiesības savas mākslīgā intelekta sistēmas DABUS (Device for the Autonomous Bootstrapping of Unified Sentience) vārdā.
2018. gadā Tālers iesniedza pieteikumu par autortiesībām uz vizuālās mākslas darbu A Recent Entrance to Paradise (attēlā), kuru, viņaprāt, radīja DABUS bez cilvēka līdzdalības. 2022. gadā ASV Autortiesību birojs šo pieteikumu noraidīja, norādot, ka, lai iegūtu autortiesības, mākslas darbu autoriem ir jābūt cilvēkiem.
Pēc tam Tālers vērsās federālajā tiesā, apgalvojot, ka cilvēka autorība nav īpaša juridiska prasība, un mākslīgā intelekta darbu atzīšana atbilst autortiesību mērķim, kā noteikts ASV konstitūcijā, “veicināt zinātnes un lietderīgās mākslas progresu.”
Tālers ir pieteicies DABUS patentiem arī citās valstīs, tostarp Apvienotajā Karalistē, Dienvidāfrikā, Austrālijā un Saūda Arābijā, taču ar ierobežotiem panākumiem.
Tālera advokāts pirmdien sacīja, ka viņa klients kategoriski nepiekrīt lēmumam un iesniegs apelāciju.
