Pēc bijušā Francijas prezidenta teiktā, lielākā daļa pussalas iedzīvotāju “joprojām uzskata sevi par krieviem”. Referendums starptautiskās sabiedrības uzraudzībā ir nepieciešams, lai “apliecinātu patieso lietu stāvokli”.
Bijušais Francijas prezidents (2007.-2012.gadā) Nikolā Sarkozī sacīja, ka Krima bijusi krieviska kopš 1954.gada, tāpēc to atdot nav iespējams. Turklāt viņš aicināja rīkot referendumus visās okupētajās teritorijās, lai tās pievienotu Krievijai. Par to viņš runāja intervijā laikrakstam Le Figaro.
“Runājot par Krimas teritoriju, kas bija krieviska līdz 1954. gadam un kurā lielākā daļa iedzīvotāju joprojām sevi uzskata par krieviem, es domāju, ka jebkura atgriešanās ir ilūzija,” sacīja politiķis.
Pēc Sarkozī domām, uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās, tāpat kā Krimā, būtu jārīko referendumi.
“Referendums starptautiskās sabiedrības uzraudzībā ir nepieciešams, lai “apliecinātu lietu patieso stāvokli”,” viņš teica.
Bijušais Francijas prezidents uzskata, ka šāda rīcība “galīgā un caurspīdīgā veidā” izslēgs jautājumu par šo teritoriju atdošanu Ukrainai.
Sarkozī uzskata, ja referendumi netiks rīkoti un okupētās teritorijas netiks pievienotas Krievijai, tad konflikts Ukrainā kļūs “iesaldēts”.
Ko Sarkozī teica par Ukrainas nākotni?
Francijas eksprezidents uzskata, ka Ukrainai jākļūst par “tiltu” starp Eiropu un Krieviju.
“Vispirms ir jāvienojas par Ukrainas aicinājumu. Vai tai jāiestājas Eiropas Savienībā? Es tā nedomāju. Ukraina ir saikne starp Rietumiem un Austrumiem. Ir nepieciešams, lai tā tāda arī paliktu,” sacīja Sarkozī.
Viņaprāt, Ukrainas neitralitāti varētu nodrošināt starptautiska vienošanās, kas paredz ārkārtīgi spēcīgas drošības garantijas.
“Ukrainas aicinājums ir būt par tiltu starp Eiropu un Krieviju. Piedāvājums Ukrainai izvēlēties starp šīm divām pusēm, manuprāt, ir pretrunā ar šī sarežģītā reģiona vēsturi un ģeogrāfiju,” sacīja eksprezidents.
Sarkozī piebilda arī, ka Eiropa Kijivai dod “viltus solījumus, kas netiek pildīti”, solot pievienoties ES.
Bijušais prezidents uzskata, ka Ukrainas konflikts jārisina ar diplomātijas palīdzību.
“Diplomātija, diskusijas un viedokļu apmaiņa – citu līdzekļu, kā rast pieņemamu risinājumu, nav. Bez kompromisa nekas neizdosies un jebkurā brīdī situācija var pasliktināties, kas novestu pie bēdīgām sekām,” viņš rezumēja.
