Eiropas Savienība vairākkārt paudusi bažas par “zelta vīzu” programmām, kas ļauj iegūt pilsonību bloka valstīs apmaiņā pret investīcijām, un aicinājusi tās slēgt. Tomēr daudzās ES valstīs tās turpina plaukt un ir ļoti pieprasītas, raksta Bloomberg.
Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija ir aicinājuši slēgt ”zelta vīzu” programmas strauji augošo īpašumu cenu un vājā regulējuma dēļ. Militārās darbības Ukrainā palielināja uzmanību šīm shēmām. ES baidījās, ka tas palīdzēs “oligarhiem, noziedzniekiem un korumpētām amatpersonām nopirkt sev ceļu uz Eiropu”, raksta laikraksts.
Apvienotā Karaliste un Īrija atcēla zelta vīzu programmas, Portugāle paziņoja par izbeigšanu, Grieķija dubultoja investīciju limitu ārvalstu investoriem – no 250 līdz 500 tūkstošiem eiro.
Tomēr nekas neliecina, ka “zelta vīzas” iegūšana būtu kļuvusi grūtāka, un “vairāk cilvēku nekā jebkad agrāk” cenšas iekļūt programmā, raksta Bloomberg.
“Mēs neredzam nekādas būtiskas izmaiņas vīzas iegūšanas sarežģītībā,” sacīja Patrīcija Kasaburi, imigrācijas konsultāciju uzņēmuma Global Citizen Solution rīkotājdirektore.
Grieķijā un Portugālē pēdējos mēnešos pieaudzis izsniegto vīzu skaits, savukārt Itālijā un Spānijā pieprasījums pēc tām sasniedzis rekordaugstu līmeni.
Portugāle ir atcēlusi “zelta vīzu” izsniegšanu apmaiņā pret investīcijām nekustamajā īpašumā, bet atstājusi iespēju iegūt uzturēšanās atļauju, ieguldot vismaz 500 000 eiro vietējās nekustamo īpašumu kompānijās un fondos.
Nīderlande un Melnkalne, neskatoties uz plāniem slēgt savas programmas, turpina pieņemt pieteikumus “zelta pasēm”. Kipra ir mainījusi noteikumus, aizliedzot vienā vīzas pieteikumā iekļaut investora pieaugušos bērnus, vecākus un vīra/sievas vecākus. Tomēr kopumā Kipras programma nav mainījusies, atzīmē Bloomberg.
Malta vispār ir atteikusies reformēt savu programmu, neraugoties uz Eiropas Komisijas aicinājumiem, un Bulgārija ir atjauninājusi savu programmu ”Zelta pase” pēc tam, kad 2021. gadā atcēla programmu “Pilsonība ar investīcijām”.
Runājot par Grieķijas ieviestajiem ierobežojumiem, tie nav kļuvuši par nopietnu atturēšanas līdzekli, norāda eksperti.
“Cilvēkiem, kuru tīrā vērtība ir no 5 līdz 7 miljoniem ASV dolāru, bagātākiem miljonāriem, ieguldījums 500 000 ASV dolāru apmērā, lai iegūtu ES uzturēšanās atļauju, ir normāli,” saka Nuri Kats, Kanādas imigrācijas konsultāciju uzņēmuma Apex Capital Partners dibinātājs.
Pieaug pieprasījums pēc Eiropas “zelta pasēm”
Londonā bāzētā Get Golden Visa 2023. gada pirmajā pusē reģistrēja Portugāles un Grieķijas “zelta vīzu” pieprasījumu pieaugumu par 127%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.
Saskaņā ar konsultāciju firmas Henley Partners datiem interese par Itālijas programmām ir sasniegusi visu laiku augstāko līmeni, un pieprasījumu skaits pieauga par 125%. Global Citizen Solutions atzīmēja Portugāles zelta vīzas pieprasījumu pieaugumu par 20%, salīdzinot ar pagājušo gadu.
No janvāra līdz jūnijam valstī izsniegtas vairāk nekā 960 zelta vīzas, liecina Portugāles Imigrācijas dienesta statistika. Grieķijā no janvāra līdz maijam šis skaitlis bija 1,9 tūkst.
Spānija pagājušajā gadā izdeva 2462 zelta vīzas, kas ir par 60% vairāk nekā 2021. gadā. Itālija pagājušajā gadā izsniedza 79 zelta vīzas, galvenokārt krieviem, amerikāņiem un britiem, atzīmē laikraksts. Tas ir augstākais rādītājs kopš Itālijas programmas uzsākšanas 2018. gadā.
Investīciju konsultanti nav pārāk nobažījušies par ”zelta pasu” programmu izzušanu: pēdējo desmit gadu laikā tie Eiropas valstīm ir ienesuši 25 miljardus eiro tiešajās investīcijās. Portugāle bija viena no lielākajām saņēmējām, kas saņēma 6,8 miljardus eiro.
Eksperti arī apšauba, ka iespēju iegūt “zelta vīzas” pilnībā slēgs Dienvideiropas valstis, jo tās ir visvairāk atkarīgas no ārvalstu kapitāla.
Starp valstīm, kas atteikušās no pilsonības apmaiņā pret investīcijām, tiek piedāvātas citas iespējas, piemēram, vīzas attālinātiem darbiniekiem vai speciālas investoru vīzas biznesa pārstāvjiem. Abos gadījumos pieteikuma iesniedzējiem tiek piemērotas stingrākas prasības nekā saskaņā ar zelta vīzu programmām.
Piemēram, digitālajiem ceļotājiem valstī jāpavada lielākā gada daļa, un uzņēmējiem ir jāveic iepriekšējas investīcijas, jāiesniedz skaidri biznesa plāni un gada pārskati.