Ko Ķīna īsti domā par Ukrainu? Šis jautājums satrauc gan ukraiņus, gan viņu atbalstītājus Rietumos. Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada Eiropadomes Ārējo attiecību padomes direktors Marks Leonards
Daži, iespējams, cerēja saņemt atbildes nesenajā Pasaules miera forumā (WPF) Pekinā, kas ir nozīmīgs ikgadējs pasākums, kas tika uzsākts 2012. gadā, lai parādītu, ka Ķīna var sniegt ieguldījumu kara problēmu risināšanā globālā līmenī.
Taču Rietumu novērotāji bija pārsteigti, atklājot, ka Ukraina ir nobīdīta uz foruma nomalē, un vienīgie viesi, kas runāja par Ukrainu, bija krievi – kā izrādījās, ukraiņi netika uzaicināti.
Tomēr tiem, kas seko Ķīnas nostājai, tas nebija pārsteigums. Papildus dalībai WPF, pēdējos 18 mēnešus esam pavadījuši, veicot desmitiem interviju ar Ķīnas ekspertiem un stratēģiem no vadošajām universitātēm, domnīcām un partiju organizācijām, cenšoties izprast valsts attieksmi pret karu Ukrainā. Un mēs atklājām, ka, neskatoties uz dzīvajām debatēm par to, ķīnieši par to domā pavisam savādāk nekā rietumnieki.
Pirmkārt, Ķīnai karš Ukrainā vienkārši nav tik svarīgs. Tas tiek uzskatīts nevis par katastrofu, kas maina pasaules kārtību, bet gan par pastarpinātu konfliktu starp Ķīnu un ASV. Svarīgi, ka daudzi uzskata, ka Amerika izmanto karu, lai mēģinātu ielenkt Ķīnu, un norāda, ka Japāna un Koreja ir noteikušas sankcijas pret Krieviju, ko daudzi Ķīnā uzskata par Rietumu spiediena rezultātu.
Pēc šīs pašas loģikas, pēc daudzu ķīniešu ekspertu domām, eiropieši tika pārliecināti iekļaut Ķīnu NATO stratēģiskajā redzējumā un ieņemt stingrāku nostāju pret Ķīnas tehnoloģijām.
Tomēr šos ekspertus iedrošina Vašingtonas nespēja sapulcināt apkārtējo pasauli. Kā atzīmēja kāds ķīniešu intelektuālis, atšķirībā no aukstā kara laika, Rietumiem neizdevās mobilizēt jaunattīstības valstis, lai atbalstītu Ukrainu – kopumā 157 valstis neatbalsta ne Rietumus, ne Ķīnu. Tādējādi šo “nepievienojušos” valstu labvēlības iegūšana un Amerikas vājās reputācijas izmantošana ir kļuvusi par galveno Ķīnas ārpolitikas mērķi.
Šī cīņa par globālajiem dienvidiem sniedzas daudz tālāk par jautājumu par karu ar Ukrainu.
Kā alternatīvu amerikāņu “feodālismam” Pekina izstrādāja savus priekšlikumus – “globālās attīstības iniciatīvu”, “drošības iniciatīvu” un “civilizācijas iniciatīvu” – ar to visu ar entuziasmu iepazīstināja foruma dalībniekus.
Turklāt Ķīna uzskata, ka, atbalstot Krieviju, tā vairāk iegūst nekā zaudē. Taču, lai gan Krievijas ekspertu klātbūtne WPF pasvītroja Pekinas promaskavisko noskaņojumu un, lai gan Krievijas foruma viesiem tika piešķirtas labākās uzstāšanās vietas, ir skaidrs, ka Maskava tagad labākajā gadījumā ir Pekinas jaunākā partnere. Gandrīz katrs Ķīnas eksperts, ar kuru mēs runājām par Krievijas militārajām darbībām, reaģēja ar acīmredzamu nicinājumu. Un šķiet, ka daudziem šķita, ka Krievija vairs nav pelnījusi lielvalsts statusu.
Šī taktiskā tieksme kritiski vērtēt Krievijas karu, iet roku rokā ar stratēģisku vēlmi nepieļaut Vladimira Putina gāšanu no varas. Kamēr ķīnieši ir kritiski pret Krieviju – kāds zinātnieks pat apgalvoja, ka Ķīna ir bijusi Krievijas izvērsta hibrīdkara upuris, tostarp mēģinājumos manipulēt ar tās medijiem un maldināt valsts līderus, lai tie izrādītos atbalstošāki, nekā viņi vēlas būt, visi piekrīt, ka abas valstis ir vienotas kopīgā vīzijā par post-Rietumu pasaules kārtību.
Vēl viena atziņa: šķiet, ka ķīniešu eksperti uzskata, ka konflikts Ukrainā nav padarījis karu Taivānā vairāk vai mazāk ticamu. Daudzus pārsteidza Rietumu vienotība un aktivitāte ar sankcijām pret Krieviju un militāro palīdzību Kijivai. Taču ķīnieši arī atzīmēja, ka pašreizējie argumenti par nevēlēšanos tieši karot ar kodolvalsti attiecas arī uz Ķīnu, kad runa ir par Taivānu. Rezultātā tika secināts, ka Rietumi pieņems dzeloņcūkas stratēģiju, apbruņojot Taivānu un atbalstot vietējās lielvaras, piemēram, Japānu, nevis plānojot tiešu konfrontāciju.
Visbeidzot, ķīnieši uzskata, ka ekonomiskā savstarpējā atkarība nepasargās Ķīnu konfrontācijas gadījumā ar Rietumiem, un Pekinai jābūt gatavai sankcijām. Attiecīgi WPF tika daudz runāts par ekonomisko drošību, piegādes ķēdēm un aizsardzību pret sankcijām. Un vienā procesa posmā Dilma Rusefa – bijusī Brazīlijas prezidente, kura tagad vada Jauno attīstības banku – tika kritizēta par Rietumu mēģinājumiem “atsaistīt” un aicināja atteikties no dolāra.
Šajā ziņā pasaules kārtības vīzija, ko Ķīna prezentēja WPF, lielā mērā atspoguļo tās prioritātes attiecībā uz Ukrainu. Karš deva iespēju Pekinai izmantot Rietumu vājās puses, lai padarītu Ķīnu drošāku, paplašinātu saites ar globālajiem dienvidiem un stiprinātu savu kā starpnieka tēlu pasaulē.
Kāds ķīniešu zinātnieks, ar kuru mēs runājām Pekinā, paskaidroja, ka no negatīvas situācijas var iznākt kaut kas pozitīvs. “Kamēr Ķīna nesāks apbruņot Krieviju,” viņš sacīja, “cilvēki turpinās cerēt, ka Pekina var spēlēt konstruktīvu lomu.”
Rietumu diplomātiem, kas apmeklēja forumu, par to der padomāt.