Mums tas šķiet neticami, bet tas patiešām notiek – Krievijas mediji ignorēja kārtējo drona triecienu valsts galvaspilsētas centrā
Krievijas reģionālajos sociālajos tīklos un plašsaziņas līdzekļos notiek karsta diskusija par bezpilota lidaparātu uzbrukumu prestižā Maskavas pilsētas biznesa rajona ēkām, kas ir Krievijas galvaspilsētas arhitektūras lepnums. Šeit atrodas Ekonomikas ministrijas, Digitālās transformācijas ministrijas, Rostourism, Rosstandart un Federālās īpašuma pārvaldības aģentūras biroji un citas valsts iestādes.
Naktī uz svētdienu tur dārdējušo sprādzienu rezultātā tika bojātas divas augstceltnes (vienai no tām divos stāvos izlidoja stikli), ievainots apsargs. Oficiālie dokumenti, kas, spriežot pēc publicētajām fotogrāfijām, piederēja Digitālās attīstības ministrijai, bija izkaisīti pa ielu.
Turklāt varas iestādes uz laiku aizliedza lidojumus virs Maskavas un Maskavas apgabala, kā arī pārtrauca Vnukovas lidostas darbu.
Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija uzbrukumā vainoja Ukrainu, notikušo nodēvējot par “teroristu uzbrukuma mēģinājumu”.
Iepriekš Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis savā runā uzsvēra, ka “karš atgriežas Krievijas teritorijā – tās simboliskajos centros un militārajās bāzēs, un tas ir neizbēgams, dabisks un absolūti godīgs process”.
Krievijas federālie telekanāli rīta ziņu pārraidēs ignorēja bezpilota lidaparātu uzbrukumu Maskavas centram, koncentrējoties uz Jūras spēku dienas parādi Sanktpēterburgā ar prezidenta Vladimira Putina piedalīšanos.
Uzbrukums Maskavas pilsētā bija jau trešais šāda veida incidents galvaspilsētā pēdējās nedēļas laikā.
No visiem iepriekš Maskavā notikušajiem “ierašanās gadījumiem”, iespējams, tie bija visiespaidīgākie, pieļāva sociālais psihologs un emuāru autors Aleksejs Roščins. Pēc viņa teiktā, arī uzbrukums Kremlim bija nozīmīgs, taču neviens no plašākas sabiedrības nevarēja savām acīm novērot tā sekas, un tas faktiski palika “tiešsaistes seriālā”.
“Bet šeit ir iespaidīgs sprādziens vietā, kas visiem maskaviešiem ir labi zināma un savā ziņā pat svēta,” viņš piebilda. – Maskavas pilsēta ir daudzkārt rādīta dažādās filmās, un kinoindustrija acīmredzami nebija vienaldzīga pret to. Bet, no otras puses, pēc maniem novērojumiem tas vēl nav izraisījis paniku. Es vadīju fokusa grupas maija vidū, neilgi pēc Kremļa apšaudes, un tad reakcija bija spēcīgāka. Daudziem pārliecība par pozitīvo kara iznākumu Maskavai ir manāmi mazinājusies.
Tagad ārkārtas stāvoklis tiek apspriests vairāk kā sava veida rutīna, atzīmēja Aleksejs Roščins: “Šķiet, ka šobrīd notiek pierašana pie neizbēgamajām briesmām. Cilvēki strīdas apmēram tā: Maskava ir liela, varbūt mums neuzkritīs. Es domāju, ka incidentam, protams, ir nomācoša ietekme, bet mazākā mērā nekā iepriekš. Maskavieši jau tagad izturas pret bezpilota lidaparātu triecieniem kā pret fatāliem.
Turklāt iedzīvotāji pārliecinājās, ka visi Kremļa solījumi attiecībā uz pretgaisa aizsardzības vairoga uzticamību virs galvaspilsētas ir “pilnīga muļķība,” norāda sociālpsihologs un blogeris: “Vairogi nemēdz būt tik caurumu pilni. Dažiem pilsoņiem tā bija sadursme ar jaunu realitāti. Taču maskavieši, tāpat kā visi krievi, uz kārtējo varas nepareizo aprēķinu reaģē nevis ar protestiem, bet gan ar vēlmi pielāgoties, pasēdēt kādā nomaļā nostūrī.
Ir arī diezgan acīmredzams, ka informācijas laukā viņi cenšas nepievērst uzmanību incidentiem, saka Aleksejs Roščins. “Viņi saka: “Bagdādē viss ir mierīgi”… Pati propaganda tik paradoksālā veidā iedvesmo iedzīvotājus, ka tā ir rutīna. Tomēr tā arī apklusināja Ukrainas bruņoto spēku triecienus Čongarska tiltam, kas ir ārkārtīgi svarīgi. Tas ir no impotences un argumentu trūkuma. Uzbrukumi galvaspilsētai, protams, Kremlim ir ļoti nepiemēroti. Jo tas gribētu iedzīvotāju vidū radīt iespaidu, ka dzīve rit kā agrāk, kas, protams, ir pretrunā ar objektīvo pasaules ainu,” viņš secināja.
Putins nevar garantēt Krievijas Federācijas pilsoņu drošību ne tikai reģionos, kas robežojas ar Ukrainu, anektētajā Krimā, bet arī valsts galvaspilsētā, uzskata opozīcijas Krievijas politiķis un sabiedriskais darbinieks Deniss Šenderovičs. Viņaprāt, tas jau ir noticis fakts.
“Kāpēc pilsoņi viņam joprojām garantē prezidenta amatu, ir liels jautājums,” saka Šenderovičs. – Ap Maskavu varbūt arī ir pretgaisa aizsardzības vairogs. Bet lūk, kā tas darbojas, tagad tas ir kļuvis skaidrs. Respektīvi, pēc papīriem tas noteikti eksistē – visticamāk, bet tad, kā saka, ir pamatīgas nianses… Putins visu šo laiku ir auklējis korupciju un uzskatījis to par sava režīma mugurkaulu, un tagad viņš pats var pilnībā izjust viņa vadības rezultātus.
Politiķim šķiet, ka nav nekādas atšķirības, kā šajā gadījumā uzvedīsies Kremļa propaganda. “Tādā ziņā, ka viņi televīzijā bļaus par “terora uzbrukumu” vai vienkārši pieklusinās tēmu par triecieniem. Nav svarīgi, kā Putins reaģēs. Totāli meli, vardarbība un nelikumības jau sen ir kļuvuši par vienīgajiem varas instrumentiem, tai nav citu. Īlēnu maisā nevar noslēpt, un uz galvas krītošās raķetes un bezpilota lidaparāti labāk par jebkuru propagandu izskaidro, kas patiesībā notiek. Klausīsimies, ko saka Kremlis, kad Kijiva saņems tāla darbības rādiusa raķetes. Domāju, ka triecieni no Ukrainas pastiprināsies, piegādājot viņiem nepieciešamos ieročus,” secina Deniss Šenderovičs.
Amerikāņu politikas analītiķis Linkolns Mičels saka, ka Ukrainas bruņotie spēki nepārkāps starptautiskās tiesības un neuzbruks civiliem mērķiem, kā to dara Kremlis, un maz ticams, ka krievi pārdzīvos tādus masveida raķešu triecienus, kuriem ukraiņi ir pakļauti vairāk nekā 500 dienu pilna mēroga kara laikā.
“Iespējami bezpilota lidaparātu triecieni Krievijas galvaspilsētai vai Sanktpēterburgai, taču tādi paši masveida raķešu triecieni, kādus Krievija veic pret Ukrainu, diez vai ir iespējami. Lielākā daļa Ukrainas ieroču ir nākuši no Rietumu lielvarām, piemēram, ASV, Eiropas sabiedrotajiem, un tie tiek izmantoti Ukrainā, lai cīnītos ar Krievijas spēkiem. Ukrainas prioritāte ir Krievijas karaspēka izraidīšana no Ukrainas. Problēmu radīšana Krievijai Krievijas teritorijā palīdz sasniegt šo mērķi, tajā ir zināma militāra loģika,” uzsvēris Mičels.
“Karam turpinoties, tas neizbēgami saasinās. Diemžēl karš notika galvenokārt uz Krievijas noteikumiem. Tajā pašā laikā karadarbība tika veikta tikai Ukrainas teritorijā. Karš tika sākts, jo Krievija gribēja sākt šo karu, viņi uzbruka Ukrainai 2014. gadā, un tagad pilna mēroga iebrukums 2022. gadā. Krievija uzskatīja, ka karš notiek Ukrainā ar šiem noteikumiem. Un ziniet, laika gaitā Ukrainai nav pienākuma pieņemt šos nosacījumus,” saka Mičels.
“Mēs nezinām 100%, bet es domāju, ka mums ir diezgan lielas aizdomas, ka viņi (Ukraina) ir aiz šī uzbrukuma. Un tā nav vājuma pazīme. Es domāju, ka tā ir izpratnes zīme, ka karš turpināsies un ukraiņi darīs to, kas viņiem jādara, lai sevi aizsargātu. Un, kamēr Maskava sēj bumbas, bailes, teroru un nāvi ukraiņu tautā, viņi nepieļaus, ka tas notiek tikai Ukrainā. Es to ne vienmēr uztveru kā spēka vai vājuma pazīmi. Labākais veids, kā saprast notiekošo, ir saprast, ka šis ir ieilgstošs karš, un jo ilgāk tas turpinās, jo mazāk prognozējams tas kļūst,” uzskata analītiķis.