ASV 42. prezidenta Bila Klintona prezidenta bibliotēka atslepenojusi vēstuli, ko viņam 1994. gada pavasarī nosūtīja 37. ASV līderis Ričards Niksons. Tajā politiķis īpaši runāja par “sprādzienbīstamo” situāciju Ukrainā. Vēstules kopiju publicēja The Wall Street Journal (WSJ).
Kā ziņo WSJ, Niksons 1994.gadā veica divu nedēļu ceļojumu, apmeklējot Krieviju un Ukrainu, kā rezultātā tā gada 21.martā uzrakstīja vēstuli Klintonam.
Raksturojot “sprādzienbīstamo” situāciju Ukrainā, Niksons atzina, ka “ja tam ļaus izkļūt no kontroles, tad Bosnija šķitīs kā bērnu rīts bērnudārzā”
Turklāt Niksons pauda bažas, ka šajā periodā Ukrainas prezidenta amatu ieņēmušā Leonīda Kravčuka atzinības reitingi bijuši daudz zemāki nekā toreizējā Krievijas līdera Borisa Jeļcina. Politiķis atzīmēja arī ukraiņu lēnumu privatizācijā. Pēc viņa teiktā, Ukrainā tas skāra tikai 2-5% ekonomikas, savukārt Krievijā – aptuveni 40%.
Vienlaikus Niksons norādīja uz nepieciešamību stiprināt Vašingtonas diplomātisko misiju Kijevā, atsaucoties uz amerikāņu uzņēmēju izteikumiem, kuri ASV klātbūtni Ukrainā nodēvējuši par “nožēlojamu” un “bezjēdzīgu”.
“Jūs tiksiet aicināti sadalīt pieejamos palīdzības līdzekļus visā bijušajā Padomju Savienībā. Tā būtu kļūda. Jūsu līdzekļi ir ļoti ierobežoti. Visas pārējās kaimiņvalstis ir svarīgas. Taču Ukraina pieder citai kategorijai: tā ir neaizvietojama,” rakstīja bijušais ASV prezidents.
Cita starpā, pēc Niksona teiktā, Kravčuks sarunās ar viņu prognozēja Jeļcina varas zaudēšanu.
“Es viņam jautāju: “Kā? Ar valsts apvērsumu vai vēlēšanām? Viņš teica: “Ne viens, ne otrs. Krievijas varenie ļaudis viņu ieskauj un pacels svinīgā amatā, kā to darīja tunisieši ar prezidentu Habibu Burguibu, ”viņš sacīja.
Niksons atzīmēja, ka pēc parlamenta vēlēšanām 1993. gada decembrī Jeļcins “kļuva par citu cilvēku”.
“Viņa iedzeršana kļūst garāka, un depresijas periodi kļūst biežāki. Vislielākās bažas rada tas, ka viņš vairs nevar pildīt savas saistības pret jums un citiem Rietumu līderiem arvien vairāk antiamerikāniskā vidē Domē un valstī, ”rakstīja bijušais ASV prezidents.
Kā atzīmēja Niksons, Jeļcins vada ASV “stratēģiski vissvarīgāko valsti”. Tajā pašā laikā tie, kas paļaujas uz pirmo Krievijas prezidentu, “drīz uzzinās”, ka viņam vairs nav politisko spēju pildīt savas saistības, teikts vēstulē.
Niksons ieteica Klintonam atteikties no “Borisa-Bila” stila sarunām ar Jeļcinu un skatīties uz citiem Krievijas politiķiem, kuriem ir potenciāls vadīt Krieviju ātrāk, nekā to varētu gaidīt ASV.
“Bušs [Sr] pieļāva kļūdu, pārāk ilgi turoties pie Gorbačova viņu ciešo personisko attiecību dēļ. Jums jāizvairās atkārtot to pašu kļūdu savās ļoti labajās personīgajās attiecībās ar Jeļcinu,” brīdināja bijušais amerikāņu līderis.
Ko pats Klintons teica par Krieviju un Ukrainu?
2022. gada septembrī Bils Klintons atklāja detaļas sarunā ar Jeļcinu par NATO paplašināšanos. Pēc viņa teiktā, pirmais Krievijas prezidents neticēja, ka Ziemeļatlantijas alianse dos triecienu Krievijai. “Es piedāvāju Krievijai ne tikai īpašu partnerību, bet arī perspektīvas dalībai NATO nākotnē,” viņš teica.
Klintons atgādināja, ka jautāja Jeļcinam, vai viņš tiešām domā, ka ASV varētu dot triecienu Krievijai no militārās bāzes Polijā. “Viņš teica: “Nē, bet daudzi Krievijā tā domā, jo viņu vēsturiskajā atmiņā ir Hitlers un… Napoleons”,” sacīja bijušais amerikāņu līderis.
Aprīlī Klintons paziņoja , ka nožēlo savu lomu 1994.gada Budapeštas memoranda noslēgšanā, saskaņā ar kuru Ukraina atteicās no kodolieročiem. Jo īpaši viņš norādīja, ka ukraiņi nevēlas atteikties no kodolieročiem, jo uzskata, ka tā ir vienīgā aizsardzība “pret ekspansīvo Krieviju”.
Klintons uzskata, ka Krievija nebūtu sākusi militāru operāciju Ukrainā, ja Kijivai būtu kodolatturēšanas līdzeklis.
“Es jūtos personīgi vainīgs, jo pārliecināju viņus (ukraiņus) piekrist atteikties no kodolieročiem. Un neviens no viņiem netic, ka Krievija realizētu šo triku, ja Ukrainai joprojām būtu šādi ieroči,” sacīja Klintons.