Strīdi par to, kā nosaukt Krievijas rīcību Ukrainā, apgrūtina vienoties par jautājumiem, kas, šķiet, pat nav saistīti ar šiem notikumiem. Nesaskaņu dēļ G20 valstu pārstāvji, kuri apsprieda finanšu un ekonomikas tēmas, nevarēja izstrādāt gala komunikē tekstu.
Pēc divu dienu sarunām šodien kopīga paziņojuma nebūs, aģentūrai Reuters sacīja amatpersonas no Indijas, kura pašlaik vada G20. Indija cenšas panākt konsensu par starptautisko finanšu institūciju reformu, formulēt vispārīgus principus attieksmei pret kriptovalūtām un paātrināt sarežģītā finanšu situācijā nonākušo valstu parādu jautājumu risināšanu. Taču Krievijas un Ukrainas konflikts met ēnu pat uz šiem diplomātiskajiem centieniem.
Lielākā daļa rietumvalstu, tostarp ASV, Lielbritānija, Vācija un Francija, pieprasīja nosodīt Krieviju un karu Ukrainā, savukārt Krievija un Ķīna pret to iebilda, aģentūrai Reuters sacīja Indijas valdības amatpersona. Pēc viņa teiktā, vairākas valstis uzstāja uz konflikta nosaukšanu par karu, savukārt Krievija turpina to dēvēt par “speciālo militāro operāciju”, bet Indija nespēj izstrādāt visām valstīm pieņemamu komunikē.
Šī ir trešā G20 sanāksme par finansēm, kopš Indija pārņēma prezidentūru 2022. gada decembrī, un neviena no valstīm nav spējusi pieņemt kopīgu komunikē.
Septembrī ir jānotiek G20 līderu samitam, un, gatavojoties tam, Indijas pārstāvji pat ķērās pie divpusējām sarunām, cenšoties izstrādāt visiem piemērotu tekstu, vakar ziņoja Bloomberg. Starptautiskajā arēnā Deli izdodas ieņemt neitrālu pozīciju: valdība neatzina Ukrainas teritoriju okupāciju, bet nenosodīja Krieviju arī ANO balsojumā. Indija ir kļuvusi arī par vienu no galvenajām konflikta ieguvējām, sākot Krievijas naftu lielos apjomos iepirkt ar atlaidēm.
Bet G20 sanāksmēs šādu nostāju nevar atrast. Ja arī septembra samits beigsies bez komunikē, tā būs pirmā reize, kopš G20 līderi sāka regulāri tikties kopš 2008. gada krīzes.