Karam ar Ukrainu ieilgstot, bezpilota lidaparātu uzlidojumi un Krievijas teritoriju apšaudīšana kļūst par normu, Krievijas pilsoņu masu apziņa zaudē ticību gaišākai nākotnei.
2023. gada jūnijā 58% Krievijas iedzīvotāju teica, ka valsti gaida “grūti laiki”, liecina Levadas centra veiktā sabiedrības noskaņojuma aptauja.
Gada laikā to cilvēku īpatsvars, kuriem ir negatīvs skatījums uz nākotni, uzlēca par 10 procentpunktiem un sasniedza visu laiku rekordu (kopš 2008. gada). Iepriekšējo maksimumu – 56% – sociologi fiksējuši 2009.gadā, uz globālās finanšu krīzes fona, kas atnesa Krievijai spēcīgāko ekonomikas lejupslīdi kopš deviņdesmitajiem gadiem.
Apmēram ceturtā daļa no Levadas aptaujātajiem (24%) sacīja, ka valsts “šobrīd piedzīvo grūtus laikus”. Gada laikā tie samazinājušies par 4 procentpunktiem. To cilvēku īpatsvars, kuri uzskata, ka “grūti laiki ir aiz muguras”, salīdzinot ar kara sākumu, ir sarucis gandrīz uz pusi – no 21% līdz 11%, minimums pēdējo 7 gadu laikā.
Krievijā pēc pensiju reformas sākās straujš negatīvo vērtējumu pieaugums par nākotni, Levada eksperti atgādina: ja 2017.gadā pesimistu bija 25-26%, tad 2018.gadā – jau 52%.
Iebrukums Ukrainā, kas atnesa valstij pirmo masveida mobilizāciju kopš 1940. gadiem, ekonomikas lejupslīdi un vairāk upuru nekā visos karos kopš Otrā pasaules kara, pastiprināja šo tendenci.
Un lai gan krievi masā raugās nākotnē drūmi, lielākā daļa joprojām saka, ka valstī lietas iet “pareizajā virzienā”: šādu atbildi sniedza 61% aptaujāto. Katrs trešais no tiem skaidroja, ka “atbalsta Putina kursu”, katrs ceturtais norādīja uz cilvēku labklājības uzlabošanos, bet katrs piektais runāja par “cīņu pret fašismu” un “cilvēku atbrīvošanu” okupētajās ukraiņu zemēs.
No tiem, kuri uzskata, ka valsts “virzās strupceļā”, puse (47%) savu viedokli skaidroja ar karu, bet piektā daļa (20%) sūdzējās par inflāciju, ienākumu samazināšanos un nabadzību.
”Vāgnera” PMK vadītāja Jevgeņija Prigožina sacelšanās, kurš meta uz Maskavu tankus un gandrīz sarīkoja pirmo militāro apvērsumu kopš 90. gadiem, sabiedrības noskaņojumu ietekmēja tikai īslaicīgi, norāda Levada centra direktors Deniss Volkovs.
Nemieru dienā, bruņumašīnu kolonnām virzoties uz galvaspilsētu, noskaņojuma rādītājs jautājumā par to, kurp virzās valsts (“pareizajā virzienā” vai “strupceļā”) sabruka par 15 procentpunktiem, bet pēc tam ātri atguvās un līdz jūnija beigām nogrima tikai par 7 p.p (0.7%).
Atbilžu bilance uz jautājumu “kāds ir jūsu garastāvoklis pēdējās dienās” kritās par 10 procentpunktiem, bet jau nākamajā dienā atjaunojās. “Cilvēkiem nebija laika kārtīgi nobīties, jo viss jau bija beidzies,” secina Volkovs.
Saskaņā ar Levadas aptauju jūnijā, 74% Krievijas iedzīvotāju teica, ka viņiem ir “labs”, “normāls” vai “vienmērīgs” noskaņojums (maijā tas bija 75%, aprīlī 78%). 25% aptaujāto atzina, ka izjūt spriedzi, aizkaitinājumu, trauksmi vai bailes. Pēdējo divu mēnešu laikā viņu kļuvis vairāk par 5 p.p.