31 NATO valsts līderi pulcēsies Viļņā, Lietuvā, uz divu dienu samitu, kas sāksies 11.jūlijā, laikā, kad Krievijas karš Ukrainā tuvojas 18 mēnešu atzīmei.
Tikšanās notiek konflikta izšķirošajā brīdī. NATO cenšas atbalstīt Kijivu ar jaunu munīciju, tostarp ASV sagādātu kasešu munīciju, tās pretuzbrukumam un izvērtēt ”Vāgnera” paramilitārā grupējuma jūnijā apturētās sacelšanās dibinātāja Jevgeņija Prigožina ietekmi uz Krievijas vadību, raksta Bloomberg.
Taču alianse cīnās arī ar iekšējām nesaskaņām par Turcijas nevēlēšanos apstiprināt Zviedrijas dalību un par to, vai pavērt ceļu Ukrainas iespējamai uzņemšanai aliansē.
Tomēr sanākušie līderi, tostarp ASV prezidents Džo Baidens , kurš joprojām ir alianses spēcīgākā figūra, vēlas izmantot tikšanos, lai demonstrētu, ka konflikts Ukrainā ir tikai stiprinājis NATO. Baidens plāno arī augsta līmeņa tikšanos klimata jautājumos ar Lielbritānijas karali Čārlzu III un Ziemeļvalstu sanāksmi, ko rīkos Somija, jaunākā alianses dalībvalsts.
Kam jāpievērš uzmanība, pasaules līderiem sanākot Viļņā.
1. Zviedrijas dalība
Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoanam 10.jūlijā pirms samita ir paredzēta tikšanās ar Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu, skandināvu valstij pieliekot pēdējos pūliņus, lai pārliecinātu Ankaru, ka tai jāļauj iestāties NATO. Turcija norādīja, ka tās opozīcijas pamatā ir bažas, ka Zviedrija nedara pietiekami daudz, lai vērstos pret kurdu separātistu grupējumiem savā teritorijā, ko Ankara uzskata par teroristiskām organizācijām.
Erdogans arī ir paziņojis par savu vēlmi tikties ar Baidenu, ASV nacionālās drošības padomniekam Džeikam Salivanam paziņojot, ka sagaida, ka samitā abi sarunāsies. Runa var būt par amerikāņu iznīcinātāju F-16 iegādi Turcijas bruņotajiem spēkiem. Baidens atkārtoti apliecināja atbalstu Zviedrijas uzņemšanai NATO, piebilstot: “Es esmu optimistisks.”
Lai gan ir par vēlu, lai Turcija un Ungārija ratificētu Zviedrijas dalību pirms samita, sabiedrotie cer, ka abas puses varēs paziņot, ka strupceļš, kurā tās atrodas, ir pārvarēts.
2. Palīdzība Ukrainai
Ukraina būs galvenā tēma, un prezidents Volodimirs Zelenskis plāno apmeklēt samitu. Paredzams, ka 31 NATO valsts piedāvās Kijivai ilgtermiņa atbalstu, kas vērsts uz attiecību padziļināšanu, nekavējoties nepiešķirot dalību, ņemot vērā, ka bloka 5.panta drošības garantijas var piesaistīt sabiedrotos Krievijas karā pret Ukrainu. Piektdien ASV paziņoja par palīdzības paketi 800 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ietver pretrunīgi vērtēto kasešu munīciju, ko daži NATO sabiedrotie ir pasludinājuši ārpus likuma saistībā ar humanitārajām bažām saistībā ar nesprāgušu munīciju.
7.jūlija intervijā CNN Baidens sacīja, ka Ukraina “nav gatava dalībai NATO” tādu iemeslu dēļ kā Krievijas nepārtrauktais uzbrukums valstij un NATO 5.panta nosacījums.
Zelenskis mudināja samita dalībniekus sūtīt skaidrus signālus, atbalstot viņa valsts dalību, mudinot sabiedrotos sniegt konkrētāku perspektīvu nekā 15 gadus vecais paziņojums, ka Ukraina galu galā pievienosies aliansei.
NATO dalībvalstis samita paziņojumā cenšas izlemt, kā atbildēt uz šo jautājumu, un dažas NATO austrumu dalībvalstis uzstāj uz konkrētāku ceļu. Tādas valstis kā ASV un Vācija vēlas koncentrēties uz tūlītēju palīdzību. Viena iespēja varētu būt teikt, ka Ukrainai nav vajadzīgs dalības rīcības plāns, veids, kā paātrināt dalības procesu, kad sabiedrotie galu galā nolemj uzaicināt to pievienoties aliansei.
Viļņas pakete formalizēs NATO attiecības ar Ukrainu, izveidojot jaunu NATO-Ukrainas padomi, kas ļaus Ukrainai tieši piedalīties plašākās alianses drošības diskusijās un konsultēties ar sabiedrotajiem par savām drošības problēmām.
Paredzams, ka NATO līderi piekritīs arī nenāvējošas palīdzības fondam 500 miljonu eiro apmērā gadā, lai palīdzētu Ukrainai modernizēt savu militāro spēku. Sagaidāms, ka samita ietvaros dažas alianses dalībvalstis sniegs Ukrainai divpusējas drošības garantijas, apņemoties nodrošināt, ka tās bruņotie spēki ir labi aprīkoti un apmācīti, lai novērstu Krievijas atkārtotu iebrukumu pēc kara beigām.
3. Aizsardzības izdevumi
NATO līderiem jāparaksta jaunas aizsardzības izdevumu saistības, uzņemoties ilgtermiņa saistības aizsardzībai tērēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta. Vienošanās paplašina alianses iepriekšējo ambiciozo mērķi sasniegt 2% un izceļ solījumu tērēt vairāk pēc iebrukuma Ukrainā. Taču daudzas valstis, tostarp Luksemburga, Kanāda un Itālija, joprojām cenšas pieturēties pie vecā noteikuma. Saskaņā ar NATO piektdien publiskotajām aplēsēm, tikai 11 no 31 alianses dalībvalsts šogad sasniegs 2%.
Paredzams, ka alianse pirmo reizi kopš aukstā kara parakstīs arī trīs reģionālās aizsardzības plānus, kuros sīki aprakstīts, kā valstis aizstāvēs teritoriju, ja tai notiks Krievijas vai teroristu grupējumu uzbrukums.
Līderiem arī jāapstiprina aizsardzības nozares rīcības plāns aizsardzības ražošanas palielināšanai, jo Ukraina artilērijas munīciju iztērē ātrāk, nekā to spēj saražot alianses dalībvalstis.
4. Ģenerālsekretārs
Viens no lielākajiem jautājumiem, ar ko saskaras Viļņā sanākušie līderi, ir par to, kurš aliansi vadīs nākotnē, īpaši ņemot vērā, ka konflikts Ukrainā draud ievilkties. Pagājušajā nedēļā Stoltenbergs piekrita nostrādāt vēl vienu gadu, kas ir ceturtais turpinājums šajā amatā, lai gan iepriekš viņš publiski paudis, ka netiecas turpināt darbu.
Taču neviens no vadošajiem kandidātiem viņa vietā – Dānijas premjerministrs Mets Frederiksens vai Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless – nav spējuši panākt pietiekamu vienprātību, lai iegūtu šo amatu, bet ASV atturējās publiski atbalstīt kādu kandidātu. Baidena galvenā prioritāte bija saglabāt vienotību aliansē, sacīja persona, kas pārzina šo lietu.
Stoltenberga atgriešanās pastiprināja spekulācijas, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, bijusī Vācijas aizsardzības ministre, varētu kandidēt uz šo amatu pēc viņas pilnvaru termiņa beigām nākamgad.
5. “Īpašas attiecības”
Baidena vizīte Apvienotajā Karalistē, kas ir otrā pēdējo trīs mēnešu laikā, lielākoties tiek uzskatīta par atvainošanos pēc tam, kad viņš atteicās apmeklēt Kārļa III kronēšanu maijā.
Kamēr Baidens plāno apmeklēt Dauningstrītu 10, lai tiktos ar premjerministru Riši Sunaku pirms brauciena uz Vindzoras pili, paredzams, ka viņš valstī uzturēsies mazāk nekā dienu. Sagaidāms, ka karaliskās audiences laikā Baidens un jaunais Lielbritānijas monarhs paziņos par kopīgiem centieniem sasniegt kopīgu mērķi – piesaistīt privātos uzņēmumus tādu projektu finansēšanai, kas var samazināt klimata pārmaiņas.
Briti cer, ka Baidens apstiprinās savu apņemšanos veikt virkni nenozīmīgu tirdzniecības, militāro un tehnoloģiju darījumu, ko Sunaks nosauca par “Atlantijas deklarāciju”, apmeklējot Baltajā namā pagājušajā mēnesī.
Baidens var arī piespiest Sunaku rīkoties, virzot risinājumu strupceļam Lielās piektdienas nolīguma pilnvaru sadales noteikumu īstenošanā. Sagaidāms stingrs militārā atbalsta solījums Ukrainai, jo Apvienotā Karaliste ir otrajā vietā aiz ASV ieroču un palīdzības sniegšanā ukraiņiem.
