Visas pasaules uzmanību pievērsa ”Vāgnera” grupas sacelšanās pret Vladimira Putina režīmu. Taču pilsoņu nesaskaņas Krievijā nebija pietiekami ilgas, lai Ukrainas kaujas laukā radītu būtiskas pārmaiņas.
Ukrainas pretuzbrukums turpinās nepilnu mēnesi, un jau ir sākusies muldēšana par sakāvi, vārdā nenosauktām “Rietumu amatpersonām” CNN paziņojot, ka tas “neattaisno cerības nevienā virzienā”. Pat Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir padevies un atzinis, ka pretuzbrukums ir “lēnāks, nekā mēs vēlētos”.
“Patiesībā lēnajam virzības tempam vēl nevajadzētu pārsteigt vai radīt nopietnas bažas. Ļoti maz uzbrukuma operāciju notiek tik ātri kā operācija Desert Storm. Un tad tas bija iespējams tikai ASV un to sabiedroto milzīgo tehnoloģisko priekšrocību dēļ pār Irāku,” savā slejā Washington Post raksta ”Council on Foreign Relations” vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Makss Būts .
Viņš atgādina, ka 1991. gadā, pat pirms sauszemes kara sākuma, sabiedroto spēki vairāk nekā 5 nedēļas sita Irākas karaspēkam ar visu, ko varēja: no Tomahawk spārnotajām raķetēm līdz bumbvedējiem B-52. Pēc tam pēc nerimstošiem gaisa uzbrukumiem sabiedroto sauszemes spēki spēja izdarīt milzu “kreiso āķi” pāri Saūda Arābijas smiltīm, lai apsteigtu nocietinātās Irākas pozīcijas Kuveitā.
Tas viss nav pieejams Ukrainas militārpersonām. Viņiem nav gaisa pārākuma un viņi nevar apiet Krievijas nocietinājumus, kas stiepjas tūkstoš kilometru frontē, izņemot pašu Krievijas teritoriju, lai no aizmugures uzbruktu Krievijas pozīcijām Ukrainā. Bet pat tā, ASV aizliedz Ukrainai izmantot amerikāņu ieročus, lai uzbruktu Krievijas teritorijā.
Būts atgādina, ka visā Krievijas un Ukrainas karā bija reize, kad krievi tika “pieķerti ar nolaistām biksēm”. Tas notika Ukrainas negaidītā uzbrukuma laikā Harkivas apgabalā septembrī, kad dažu dienu laikā tika atbrīvota vairāk nekā tūkstoš kvadrātkilometru liela teritorija. Bet šo varoņdarbu ir grūti atkārtot. Raksturīgāks bija ukraiņu pretuzbrukums, kas ilga vairāk nekā divus mēnešus (no 2022. gada 29. augusta līdz 11. novembrim), lai atbrīvotu Hersonu.
Šodien Ukrainas armijai ir grūtāks uzdevums nekā toreiz. Jo pēdējo 7 mēnešu laikā kopš tā laika, Kremlis ir mobilizējis daudz vairāk cilvēku un uzcēlis daudz vairāk nocietinājumu un mīnu lauku. Tagad Ukrainas karaspēks virzās pa blīviem mīnu laukiem pa līdzenu, atklātu reljefu virzienā uz Krievijas galveno aizsardzības līniju, kas pazīstama arī kā Surovikina līnija. Viņi virzās lēnām, jo cenšas samazināt savus zaudējumus. Un tas ir kaut kas tāds, kas nesajūsmina asinskāros krievu komandierus. Būts šaubās, vai jebkura Rietumu armija šādos apstākļos būtu varējusi iztikt labāk bez gaisa pārākuma.
Ukrainas armija cenšas samazināt savus zaudējumus, iznīcinot Krievijas apgādes ceļus ar britu spārnoto raķešu Storm Shadow triecieniem. Raķete Storm Shadow acīmredzot ir atbildīga par tiešu triecienu tiltam, kas savieno Krimu ar Hersonas reģionu.
“Raķetei Storm Shadow bija ievērojama ietekme uz kaujas lauku,” atzina Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless, piebilstot, ka paies laiks, līdz trieciena ietekme uz piegādes līnijām sāks izpausties kā artilērijas lādiņu trūkums un degviela frontē.
Lielākā daļa no 9 ukraiņu uzbrukuma brigādēm, kas apmācītas un aprīkotas Rietumos, vēl nav pievienojušās kaujai. Pēc Ukrainas aizsardzības ministra Oleksija Rezņikova teiktā, “galvenie notikumi” vēl tikai priekšā. Krievijas mediji izteica ažiotāžu par Ukrainas pirmajām neveiksmēm, kad tika zaudētas vairākas kājnieku kaujas mašīnas Bradley un vairāki tanki Leopard 2. Taču viss liecina, ka Rietumu bruņumašīnas pasargāja viņu apkalpes no nopietniem ievainojumiem. Turklāt lielākā daļa Ukrainas Rietumu tanku un bruņumašīnu palika neskarti.
Būts skaidro, ka tagad notiek zondēšanas uzbrukumi, lai atrastu vai radītu vājās vietas Krievijas līnijās. Atvaļinātais ASV armijas brigādes ģenerālis Marks Arnolds, kurš konsultēja Ukrainas militārpersonas, sacīja, ka “ukraiņi cenšas izprovocēt krievus pārvietot mobilās rezerves, lai uzbruktu krieviem citur”. Ja krievi paņems ēsmu, ukraiņu ofensīva varētu uzņemt apgriezienus.
“Lai gan ir apšaubāms, ka uz to cerēja Ukrainas plānotāji šajā posmā, to joprojām cerēja analītiķi, kuri uzskatīja, ka operācija pret sagatavotu aizsardzību būs sarežģīta un dārga… Ir pāragri spriest par operācijas progresu, un agrīnie rezultāti neko nenozīmē,” sacīja Maikls Kofmans no Kārnegī Starptautiskā miera fonda.
Būts atzīmē, ka Rietumiem tā vietā, lai nosodītu ukraiņus, būtu jādara vairāk, lai viņiem palīdzētu. Kamēr ASV ir sniegušas vairāk nekā 40 miljardu dolāru militāro palīdzību Ukrainai (un ASV sabiedrotie ir ziņojuši par miljardiem vairāk), Ukraina ir samaksājusi arī 800 miljonus dolāru par aprīkojumu, kas nekad netika piegādāts vai tika piegādāts tik sliktā stāvoklī, ka to nevarēja izmantot. The New York Times raksta: ”Spilgts piemērs ir nesenā Itālijas valdības dāvināto 33 pašgājējhaubiču sūtījums. Videomateriālā redzams, ka no vienas no tām dzinēja plūst dūmi, bet no otras haubices plūst dzesēšanas šķidrums. Vārdā nenosaukts eksperts Būtam pastāstīja, ka daļai amerikāņu aprīkojuma (konkrēti kaujas mašīnām Bradley un haubicēm M777) arī bija nepieciešams kapitālais remonts, pirms to varēja izmantot.
Ir arī daudz aprīkojuma, ko Baidena administrācija vienkārši atteicās nodrošināt, piemēram, ATACMS raķetes, kas varētu palīdzēt efektīvāk uzbrukt Krievijas bāzēm un apgādes līnijām Krimā. Tāpat Kijiva vēl nav saņēmusi iznīcinātājus F-16, kas varētu aizsargāt Ukrainas karavīrus no Krievijas uzbrukuma helikopteru Ka-52 uzbrukumiem. Rudenī beidzot no Eiropas varētu ierasties iznīcinātāji F-16, taču tas ir par vēlu, lai ietekmētu pretuzbrukumu. Arī amerikāņu Abrams tanki ieradīsies pārāk vēlu šai kaujas sezonai. Turklāt Ukrainas militārpersonām trūkst atmīnēšanas bruņu tehnikas un tiltu aprīkojuma, lai pārvarētu ierakumus.
“Lai gan ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens apgalvo, ka Ukrainai ir “viss, kas nepieciešams, lai gūtu panākumus”, tā var nebūt taisnība. Ja ukraiņiem tas izdosies, tas būs neskatoties uz viņu ekipējuma un sagatavotības ierobežojumiem. Ja viņu ofensīva neizlauzīsies, tas būs tāpēc, ka viņi nav saņēmuši pietiekami daudz ieroču, jo īpaši modernas lidmašīnas un tāla darbības rādiusa raķetes. Jebkādām neveiksmēm, kuras cieš ukraiņi, vajadzētu piespiest Rietumus dubultot savu atbalstu, nevis priekšlaicīgi spiest uz sarunām, kas iesaldēs konfliktu,” uzsvēra Būts.
Viņš piebilst, ka Rietumi nevar noteikt, kurš valdīs Kremlī. Taču, atbalstot Ukrainu līdz galam, viņi var palielināt spiedienu uz Vladimira Putina noziedzīgo režīmu, kura plaisas liek sevi manīt pēc gandrīz 16 mēnešus ilga kara.