NATO bloka stiprināšana, ko izprovocēja Krievijas iebrukums Ukrainā, ir vērsta uz stāšanos pretī armijai, kuru Krievija sagatavoja pirms kara sākuma. Lai gan kopš tā laika Krievijas armija ir cietusi milzīgus zaudējumus, “mēs nekad nedrīkstam par zemu novērtēt krievus un viņu spēju atgūties”, sacīja NATO militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers.
Pēc viņa teiktā, karš Ukrainā ir smagi skāris Krievijas sauszemes spēkus, taču tās Jūras spēki un Gaisa spēki joprojām ir formā, vēsta AP. Taču tagad Krievijas uzmanība ir vērsta uz Ukrainu, “karā ir iesaistīti 94% sauszemes spēku, un tai nav daudz iespēju stāties pretī NATO,” atzīmēja Bauers.
”Kopumā mēs redzam, ka krievi ir ļoti piesardzīgi pret NATO. Viņi nemeklē konfliktu ar NATO. Manuprāt, tā ir zīme, ka viņi ir ļoti, ļoti aizņemti. Es nedomāju, ka viņiem ir liela vara uz zemes, lai kaut ko darītu kādam citam”.
Februāra beigās – marta sākumā, saskaņā ar ASV izlūkdienestiem, no 544 Krievijas sauszemes spēku bataljoniem 527 tika nosūtīti karā, un 474 no tiem jau atradās Ukrainā, liecina Pentagona dokumenti, kas tika publiskoti pavasarī.
Tajā pašā laikā no šiem 474 bataljoniem 23% Pentagonā tika uzskatīti par “kaujas nespējīgiem”, bet no tiem, kas tajā brīdī atradās frontes līnijā, 43%.
Kopš tā laika, izņemot asiņaino kauju Bahmutā, Krievijas vienības gatavojas aizsardzībai un tagad izrāda nopietnu pretestību Ukrainas karaspēkam, kas meklē tajā robus, lai attīstītu pretuzbrukumu un atbrīvotu okupētās teritorijas.
Lai cīnītos pret Krievijas draudiem, NATO palielinās savus ātrās reaģēšanas spēkus no pašreizējiem 40 000 līdz vairāk nekā 300 000, pagājušajā nedēļā paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Samitā Viļņā 11.-12.jūlijā tiks pieņemta jauna drošības koncepcija, kurā Krievija tiks atzīta par vienu no būtiskiem draudiem NATO valstīm.
Lai gan šobrīd Krievijai praktiski vairs nav palikušas rezerves Ukrainas frontes vienību papildināšanai un vēl jo vairāk agresīvai darbībai citos virzienos, NATO uzskata, ka Krievija spēs atjaunot savus spēkus. “Mēs turpināsim tos uzskatīt par nopietniem draudiem – jūrā un īpaši gaisā, kā arī kosmosā … nemaz nerunājot par kodolieročiem,” sacīja Bauers.
