No 1. jūlija spēkā stāsies jaunie minimālo ienākumu apmēri, kas turpmāk, sākot ar 2024. gadu, tiks pārskatīti katra gada janvārī.
Konkrēti minimālo ienākumu veidi izriet no minimālo ienākumu sliekšņiem, kas ir noteikti procentos no minimālo ienākumu mediānas un tie ir atšķirīgi dažādām iedzīvotāju grupām. No š.g. 1. jūlija minimālo ienākumu slieksnis nevarēs būt zemāks par 20% no aktuālās minimālo ienākumu mediānas. Minimālo ienākumu apmēru paaugstināšana pozitīvi ietekmēs 100 000 iedzīvotāju.
Labklājības ministrija ir sagatavojusi atbildes uz iedzīvotāju biežāk uzdotajiem jautājumiem par šo tematu.
Ko nozīmē minimālo ienākumu mediāna un kāpēc tā ir nepieciešama?
Veicot minimālo pabalstu un pensiju aprēķinus, ir nepieciešams sociālekonomiski pamatots rādītājs, pamatojoties uz kuru aprēķināt minimālos pabalstus un pensijas, lai nodrošinātu šo apmēru adekvātumu.
Situācijās, kad datu kopā ir atsevišķas ļoti lielas vai ļoti mazas vērtības – kā tas ir ar ienākumiem, kad ir ļoti zemi un ļoti augsti ienākumi, vidējie rādītāji nesniedz objektīvu informāciju par situāciju, šajā gadījumā par iedzīvotāju ienākumiem, tāpēc tā vietā izmanto mediānu. Mediāna ir matemātisks rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotas rādītāju rindas vidū. Tas nozīmē, ka mediāna ir šīs rādītāju rindas viduspunkts, izslēdzot lielākos un mazākos rādītājus. Minimālo ienākumu mediānas rādītājs tiek iegūts no Centrālās statistikas pārvaldes veiktās mājsaimniecību aptaujas, kurā piedalās ap 6000 mājsaimniecību. Dati par minimālo ienākumu mediānu pieejami CSP mājaslapā
Uz kuriem minimālajiem ienākumiem attiecas izmaiņas?
Tās attiecas uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, kā arī uz garantēto minimālo ienākumu pabalsta saņēmējiem, trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām.
Kā izpaudīsies minimālo ienākumu palielināšana?
Minimālo pensiju un pabalstu saņēmējiem ir noteikti atšķirīgi sliekšņi jeb procentuālais apmērs no minimālo ienākumu mediānas. Minimālās vecuma pensijas un invaliditātes pensijas aprēķina bāze turpmāk būs 25% apmērā no ienākuma mediānas (no š.g. 1. jūlija – 157 eiro), personām ar invaliditāti no bērnības – 30% apmērā no ienākumu mediānas (no š.g. 1. jūlija – 188 eiro). Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,1 un par katru stāža gadu, kas pārsniedz 15 gadus, apmēru palielina par 2% no aprēķina bāzes. Savukārt, nosakot minimālo invaliditātes pensijas apmēru, aprēķina bāzei tiek piemēroti koeficienti – II invaliditātes grupai 1,4, bet I invaliditātes grupai 1,6.
Savukārt minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs katram bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai būs 25% apmērā no minimālo ienākumu mediānas (no š.g. 1.jūlija – 157 eiro), bērnam no septiņu gadu vecuma – 30% apmērā no minimālo ienākumu mediānas (no š.g. 1.jūlija – 188 eiro).
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs pensijas vecumu sasniegušajiem, kuriem nav uzkrāts pietiekams darba stāžs vecuma pensijas piešķiršanai, un cilvēkiem ar III invaliditātes grupu palielināsies no līdzšinējiem 109 līdz 125 eiro mēnesī (20% apmērā no minimālo ienākumu mediānas), savukārt cilvēkiem ar III invaliditātes grupu kopš bērnības – no līdzšinējiem 136 līdz 157 eiro mēnesī (25% apmērā no minimālo ienākumu mediānas). Cilvēkiem ar I un II invaliditātes grupu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra aprēķinā tiek saglabāts nosacījums par koeficientu piemērošanu pie pabalsta bāzes apmēra un piemaksas veikšanu, ja cilvēks nav nodarbināts. Tāpat pabalsta apmērs apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) tiks palielināts no 136 līdz 157 eiro mēnesī (25% apmērā no minimālo ienākumu mediānas), no septiņu gadu vecuma – no 163 līdz 188 eiro mēnesī (30% apmērā no minimālo ienākumu mediānas).
Plašāku tabulu ar datiem par to, kādi turpmāk būs pensiju un pabalstu minimālie apmēri, var atrast LM tīmekļa vietnē vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā.
Vienlaikus Ministru kabinetā ir iesniegti priekšlikumi1 palielināt atbalstu arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, pabalstu apmērus piesaistot minimālo ienākumu mediānai un nodrošinot to ikgadēju pārskatīšanu Grozījumi paredz vienreizējo pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai no š.g. 1.jūlija noteikt 40% apmērā no minimālo ienākumu mediānas (no 218 eiro līdz 251 eiro), bet bērnam ar invaliditāti kopš bērnības – 60% apmērā no minimālo ienākumu mediānas (no 327 eiro līdz 376 eiro). Vienreizējais pabalsts sadzīves un mīkstā inventāra iegādei turpmāk tiks pārrēķināts ik gadu, minimālo ienākumu mediānai piemērojot koeficientu 1,7 (no 820,05 līdz 1065 eiro). Savukārt ikmēneša pabalsts pilngadību sasniegušajiem bērniem, kuri turpina mācības, neatkarīgi no sekmju līmeņa, turpmāk būs 20% apmērā no minimālo ienākumu mediānas (no 109 eiro līdz 125 eiro), bet bērniem ar invaliditāti kopš bērnības – 30% no minimālo ienākumu mediānas (no 163 eiro līdz 188 eiro).
Vai minimālo ienākumu sliekšņu apmēru izmaiņas skars arī pašvaldību sociālās palīdzības saņēmējus?
Jā, pašvaldību sociālās palīdzības ietvaros noteiktos minimālo ienākumu sliekšņus mājsaimniecībai aprēķinās, pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, piemērojot koeficientu 1, bet pārējām personām mājsaimniecībām – koeficientu 0,7. Garantēto minimālo ienākumu (GMI) slieksnis būs 20 procenti no minimālo ienākumu mediānas jeb 125 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 87,5 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 50 procenti no minimālo ienākumu mediānas jeb 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 80 procentiem no minimālo ienākumu mediānas jeb 501 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 351 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
Minētais GMI slieksnis tiek izmantots arī mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanas formulā. GMI sliekšņu summai mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai mājsaimniecībai turpmāk piemēros dažādus koeficientus atkarībā no mājsaimniecības sastāva:
atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti koeficients būs 2,5;
mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, – koeficients 2;
mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, – koeficients 2;
pārējām mājsaimniecībām – koeficients 1,5.
Koeficientu piemērošana dod iespēju lielākam skaitam mājsaimniecību kvalificēties mājokļa pabalstam.
Jaunā kārtība nosaka arī, ka valsts nodrošina līdzfinansējumu pašvaldībām izdevumu segšanai 30% apmērā no mājsaimniecībām izmaksātā GMI pabalsta un mājokļa pabalsta apmēra.
Vai minimālo ienākumu apmēri mainīsies arī turpmāk?
Jā, minimālo ienākumu sliekšņu apmērus turpmāk pārskatīs katru gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo (jaunāko CSP mājaslapā publicēto) minimālo ienākumu mediānu.
Vienlaikus grozījumi paredz arī noteikt, ka minimālo ienākumu sliekšņus nepārskata, ja minimālo ienākumu mediāna pārskata gadā samazinās. Tas darīts, lai neizveidotos situācija, ka jau tā ļoti zemie minimālie ienākumi trūcīgākajai iedzīvotāju daļai tiek samazināti.
No 1. jūlija spēkā stāsies jaunie minimālo ienākumu apmēri, kas turpmāk, sākot ar 2024. gadu, tiks pārskatīti katra gada janvārī.
Konkrēti minimālo ienākumu veidi izriet no minimālo ienākumu sliekšņiem, kas ir noteikti procentos no minimālo ienākumu mediānas un tie ir atšķirīgi dažādām iedzīvotāju grupām. No š.g. 1. jūlija minimālo ienākumu slieksnis nevarēs būt zemāks par 20% no aktuālās minimālo ienākumu mediānas. Minimālo ienākumu apmēru paaugstināšana pozitīvi ietekmēs 100 000 iedzīvotāju.
Labklājības ministrija ir sagatavojusi atbildes uz iedzīvotāju biežāk uzdotajiem jautājumiem par šo tematu.
Ko nozīmē minimālo ienākumu mediāna un kāpēc tā ir nepieciešama?
Veicot minimālo pabalstu un pensiju aprēķinus, ir nepieciešams sociālekonomiski pamatots rādītājs, pamatojoties uz kuru aprēķināt minimālos pabalstus un pensijas, lai nodrošinātu šo apmēru adekvātumu.
Situācijās, kad datu kopā ir atsevišķas ļoti lielas vai ļoti mazas vērtības – kā tas ir ar ienākumiem, kad ir ļoti zemi un ļoti augsti ienākumi, vidējie rādītāji nesniedz objektīvu informāciju par situāciju, šajā gadījumā par iedzīvotāju ienākumiem, tāpēc tā vietā izmanto mediānu. Mediāna ir matemātisks rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotas rādītāju rindas vidū. Tas nozīmē, ka mediāna ir šīs rādītāju rindas viduspunkts, izslēdzot lielākos un mazākos rādītājus. Minimālo ienākumu mediānas rādītājs tiek iegūts no Centrālās statistikas pārvaldes veiktās mājsaimniecību aptaujas, kurā piedalās ap 6000 mājsaimniecību. Dati par minimālo ienākumu mediānu pieejami CSP mājaslapā
Uz kuriem minimālajiem ienākumiem attiecas izmaiņas?
Tās attiecas uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, kā arī uz garantēto minimālo ienākumu pabalsta saņēmējiem, trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām.
Kā izpaudīsies minimālo ienākumu palielināšana?
Minimālo pensiju un pabalstu saņēmējiem ir noteikti atšķirīgi sliekšņi jeb procentuālais apmērs no minimālo ienākumu mediānas. Minimālās vecuma pensijas un invaliditātes pensijas aprēķina bāze turpmāk būs 25% apmērā no ienākuma mediānas (no š.g. 1. jūlija – 157 eiro), personām ar invaliditāti no bērnības – 30% apmērā no ienākumu mediānas (no š.g. 1. jūlija – 188 eiro). Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,1 un par katru stāža gadu, kas pārsniedz 15 gadus, apmēru palielina par 2% no aprēķina bāzes. Savukārt, nosakot minimālo invaliditātes pensijas apmēru, aprēķina bāzei tiek piemēroti koeficienti – II invaliditātes grupai 1,4, bet I invaliditātes grupai 1,6.
Savukārt minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs katram bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai būs 25% apmērā no minimālo ienākumu mediānas (no š.g. 1.jūlija – 157 eiro), bērnam no septiņu gadu vecuma – 30% apmērā no minimālo ienākumu mediānas (no š.g. 1.jūlija – 188 eiro).
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs pensijas vecumu sasniegušajiem, kuriem nav uzkrāts pietiekams darba stāžs vecuma pensijas piešķiršanai, un cilvēkiem ar III invaliditātes grupu palielināsies no līdzšinējiem 109 līdz 125 eiro mēnesī (20% apmērā no minimālo ienākumu mediānas), savukārt cilvēkiem ar III invaliditātes grupu kopš bērnības – no līdzšinējiem 136 līdz 157 eiro mēnesī (25% apmērā no minimālo ienākumu mediānas). Cilvēkiem ar I un II invaliditātes grupu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra aprēķinā tiek saglabāts nosacījums par koeficientu piemērošanu pie pabalsta bāzes apmēra un piemaksas veikšanu, ja cilvēks nav nodarbināts. Tāpat pabalsta apmērs apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) tiks palielināts no 136 līdz 157 eiro mēnesī (25% apmērā no minimālo ienākumu mediānas), no septiņu gadu vecuma – no 163 līdz 188 eiro mēnesī (30% apmērā no minimālo ienākumu mediānas).
Plašāku tabulu ar datiem par to, kādi turpmāk būs pensiju un pabalstu minimālie apmēri, var atrast LM tīmekļa vietnē vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā .
Vienlaikus Ministru kabinetā ir iesniegti priekšlikumi1 palielināt atbalstu arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, pabalstu apmērus piesaistot minimālo ienākumu mediānai un nodrošinot to ikgadēju pārskatīšanu Grozījumi paredz vienreizējo pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai no š.g. 1.jūlija noteikt 40% apmērā no minimālo ienākumu mediānas (no 218 eiro līdz 251 eiro), bet bērnam ar invaliditāti kopš bērnības – 60% apmērā no minimālo ienākumu mediānas (no 327 eiro līdz 376 eiro). Vienreizējais pabalsts sadzīves un mīkstā inventāra iegādei turpmāk tiks pārrēķināts ik gadu, minimālo ienākumu mediānai piemērojot koeficientu 1,7 (no 820,05 līdz 1065 eiro). Savukārt ikmēneša pabalsts pilngadību sasniegušajiem bērniem, kuri turpina mācības, neatkarīgi no sekmju līmeņa, turpmāk būs 20% apmērā no minimālo ienākumu mediānas (no 109 eiro līdz 125 eiro), bet bērniem ar invaliditāti kopš bērnības – 30% no minimālo ienākumu mediānas (no 163 eiro līdz 188 eiro).
Vai minimālo ienākumu sliekšņu apmēru izmaiņas skars arī pašvaldību sociālās palīdzības saņēmējus?
Jā, pašvaldību sociālās palīdzības ietvaros noteiktos minimālo ienākumu sliekšņus mājsaimniecībai aprēķinās, pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, piemērojot koeficientu 1, bet pārējām personām mājsaimniecībām – koeficientu 0,7. Garantēto minimālo ienākumu (GMI) slieksnis būs 20 procenti no minimālo ienākumu mediānas jeb 125 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 87,5 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 50 procenti no minimālo ienākumu mediānas jeb 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 80 procentiem no minimālo ienākumu mediānas jeb 501 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 351 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
Minētais GMI slieksnis tiek izmantots arī mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanas formulā. GMI sliekšņu summai mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai mājsaimniecībai turpmāk piemēros dažādus koeficientus atkarībā no mājsaimniecības sastāva:
atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti koeficients būs 2,5;
mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, – koeficients 2;
mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, – koeficients 2;
pārējām mājsaimniecībām – koeficients 1,5.
Koeficientu piemērošana dod iespēju lielākam skaitam mājsaimniecību kvalificēties mājokļa pabalstam.
Jaunā kārtība nosaka arī, ka valsts nodrošina līdzfinansējumu pašvaldībām izdevumu segšanai 30% apmērā no mājsaimniecībām izmaksātā GMI pabalsta un mājokļa pabalsta apmēra.
Vai minimālo ienākumu apmēri mainīsies arī turpmāk?
Jā, minimālo ienākumu sliekšņu apmērus turpmāk pārskatīs katru gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo (jaunāko CSP mājaslapā publicēto) minimālo ienākumu mediānu.
Vienlaikus grozījumi paredz arī noteikt, ka minimālo ienākumu sliekšņus nepārskata, ja minimālo ienākumu mediāna pārskata gadā samazinās. Tas darīts, lai neizveidotos situācija, ka jau tā ļoti zemie minimālie ienākumi trūcīgākajai iedzīvotāju daļai tiek samazināti.
