21.jūnijā amerikāņu izlūkdienesta virsnieki informēja ASV vadību, ka Jevgeņijs Prigožins varētu sarīkot sacelšanos pret Krievijas augstāko militāro vadību, raksta NYT. Galvenais stimuls Prigožinam varētu būt Krievijas Aizsardzības ministrijas rīkojums, ka visām brīvprātīgo vienībām būs jāparaksta līgumi ar ministriju.
Amerikas Savienotās Valstis, iespējams, zināja par gaidāmo sacelšanos Krievijā, taču neatklāja šo informāciju, lai izvairītos no iespējamām Vladimira Putina apsūdzībām , ka viņi gatavo sacelšanos. Trešdien, 21. jūnijā, izlūkdienesti ziņoja par PMK vadītāja plāniem brīfingā ar ASV prezidenta administrācijas un Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem, bet ceturtdien, 22. jūnijā, par gaidāmajām nekārtībām ziņoja šaurai grupai Kongresa vadītāju, raksta NYT. Vašingtona varēja būt nobažījusies par kontroles vājināšanos pār kodolieročiem Prigožina un Krievijas valdības konflikta eskalācijas gadījumā.
The Washington Post rakstīja, ka Amerikas Savienoto Valstu izlūkdienesti par ”Vāgnera” PMK vadītāja gatavošanos dumpim uzzināja vēl jūnija vidū. Pēc anonīmas amerikāņu amatpersonas teiktā, precīzs dumpja raksturs un Prigožina plānu īstenošanas laiks nebija skaidrs, taču “bija pietiekami daudz signālu, lai ziņotu vadībai, ka kaut kas nav kārtībā”.
23.jūnija vakarā Prigožins paziņoja, ka Krievijas Aizsardzības ministrija sākusi raķešu uzbrukumus “vāgneriešu” aizmugures nometnēm, un izsludināja “taisnības gājienu”, piesakot karu Krievijas militārajai vadībai. 24. jūnijā Vāgnera algotņi sagrāba militāros objektus Rostovā pie Donas un virzījās uz ziemeļiem Maskavas virzienā. Pēc mediju ziņām, algotņu kolonnas manītas 350 kilometrus no Krievijas galvaspilsētas. Līdz 24. jūnija beigām Prigožins paziņoja par ofensīvas pārtraukšanu Krievijas teritorijā, “lai izvairītos no asinsizliešanas”.