155 milimetru šāviņu – NATO standarta munīcijas – trūkums jau kopš pagājušā gada ir viena no galvenajām Ukrainas un tās Rietumu sabiedroto, kas to apgādā ar artilērijas iekārtām, problēmām. ASV pat vērsās pēc palīdzības pie Izraēlas un Dienvidkorejas, kuras tieši nepiegādā nāvējošus ieročus Ukrainai, bet piekrita pārvest lādiņus uz tukšām amerikāņu noliktavām, un Japānas, ar kuru šis jautājums tiek apspriests. Maijā Eiropas Savienība atvēlēja 1 miljardu eiro kopīgai munīcijas iegādei un vēl vienu miljardu eiro tās ražošanas palielināšanai.
Faktiski ASV 155 mm šāviņu ražošana strauji pieaug, un krājumi ir daudz lielāki, nekā sabiedrība iedomājas, laikrakstam The Wall Street Journal sacīja ASV armijas komandiera vietnieks iepirkumu, loģistikas un tehnoloģiju jautājumos Dags Bušs . Tagad valstī tiek saražoti 24 000 šo šāviņu mēnesī – pretstatā 14 000 Krievijas iebrukuma Ukrainā priekšvakarā, tas ir, 1,7 reizes vairāk.
Un tas ir tālu no robežas: Pentagons plāno palielināt izlaidi līdz 70 000–80 000 mēnesī 2025. fiskālā gada sākumā (sākas 2024. gada 1. oktobrī). “Mēs ļoti strauji virzāmies uz patiešām augstiem skaitļiem,” sacīja Bušs.
Turklāt, lai gan ASV krājumi ir daļēji samazinājušies piegādes Ukrainai dēļ, tie ir daudz lielāki, nekā daudzi domā, un ātri vien atgriezīsies pirmskara līmenī, sacīja galvenais ASV armijas aprīkojuma pircējs: ”Teikšu jums: lādiņu mums netrūks”.
Pēc Buša domām, galvenā problēma, palielinot ražošanu, ir jaunas iekārtas un aprīkojums, nevis izejvielas.
Rietumu valdības pērk aprīkojumu un munīciju no privātiem darbuzņēmējiem. Neskatoties uz dāsnu valsts pasūtījumu saņemšanu, uzņēmumiem ir vajadzīgs laiks, lai izvietotu ražošanas līnijas, pieņemtu darbā darbiniekus un kravnesību. Lockheed Martin, pasaulē lielākais militāro preču tirdzniecības uzņēmums, patērēs pusotru līdz divus gadus, lai munīcijas iekārtas pilnībā iedarbinātu, WSJ pastāstīja ražošanas direktors Frenks Sentdžons. Pēc viņa teiktā, tagad Ukraina mēneša laikā iztērē ikgadējo noteiktu munīcijas veidu ražošanas apjomu.
Jo īpaši trūkst raķešu pretgaisa aizsardzības sistēmām un HIMARS daudzkārtējās palaišanas raķešu sistēmām, kurām bija milzīga nozīme, trāpot frontes līnijām pagājušajā vasarā un ļaujot Ukrainas karaspēkam veikt triecienus Krievijas tehnikai, piegādes līnijām, štābiem un munīcijas noliktavām. “Mūsu ieroču un munīcijas krājumi ir izsmelti, un tie ir jāpapildina ne tikai Vācijā, bet arī daudzās NATO valstīs,” pirmdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Eiropas uzņēmumi, tostarp britu BAE Systems, franču Thales un Vācijas Rheinmetall, arī palielina ražošanu. Pēdējās izpilddirektors Armīns Papergers nesen teica, ka viņa uzņēmums spēj saražot 450 000 155 mm čaulu gadā, bet pēc Spānijas Expal pārņemšanas – visus 600 000. Pēc Mikaela Johansona teiktā, viņa vadītais zviedru Saab. gadā var saražot 400 000 šādas munīcijas.
