Ukrainā notiek aktīva karadarbība, taču tas neliedz Ukrainas politiskajai videi aktīvi gatavoties vēlēšanām. Šķiet, ka tām nevajadzētu būt, karastāvoklis, bet neviens pat neslēpj izteikumu priekšvēlēšanu raksturu. Ko vērti ir, piemēram, ķīviņi par bumbu patvertnēm Kijivā un par bungu iegādi. It kā kara nebūtu! Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada Ukrainas militārais eksperts Oļegs Ždanovs.
Ja Ukrainas elite vēlēšanām gatavojas netieši, bez izsludināšanas, tad Eiropa, kuras viedokli nevar ignorēt, uzstāj uz to rīkošanu – saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, tas ir, tām paredzētajā laikā, novembra beigās. Un, spriežot pēc pieteikumiem, kas nāk no politiķu puses dažiem medijiem, vēlēšanu kampaņa, kurai pēc likuma jau vajadzēja sākties, arī ir sākusies!
Pagaidām pret to ir tikai Ukrainas prezidenta kanceleja – un, starp citu, atzīmēšu, ka Eiropa uzstāj ne tikai uz parlamenta, bet arī prezidenta vēlēšanām, tās būtu jārīko 2024. gadā, maijā.
Tātad vēlēšanas notiks novembrī? Karastāvoklis Ukrainā pagarināts jau septīto reizi un ir spēkā līdz augusta vidum. Karastāvokļa laikā vēlēšanas nevar rīkot saskaņā ar likumu. Bet pašreizējā valdība, šķiet, principā ir pret vēlēšanu rīkošanu šogad un dara visu, lai tās vismaz atliktu, atliktu uz sekojošām prezidenta vēlēšanām. Kāpēc? Zelenska reitings ir ļoti augsts, bet Augstākajai Radai, kur vairākums pieder prezidenta Volodimira Zelenska partijai ”Tautas kalps”, ir antireitings: neuzticos + drīzāk neuzticos par 20 procentpunktiem augstāk nekā uzticos + drīzāk uzticos. Prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks šodien faktiski veido diktatūru, un Zelenska uzvara ļaus viņam iecelt savus cilvēkus valsts svarīgākajos amatos, pēc kā parlamenta vēlēšanas var arī pagaidīt.
Bet pagaidām, atkārtoju, karastāvoklis.
Neskatoties uz to, mūsu valstī skaidri iezīmējas vairāki politiskie kandidāti.
Oleksijs Arestovičs. Kādas ir izredzes? Faktiski mums ir tehniskais kandidāts pirmajai vēlēšanu kārtai. Jā, viņš savāks balsis no krievvalodīgās partijas pāri palikušo dienvidaustrumu elektorāta. Taču saprotam, ka viss izšķirsies otrajā kārtā. Arestovičs ir populārs kā blogeris, bet kā cilvēkam viņam nav izredžu, viņš ir necaurgājējs.
Pilsētu mēru koalīcija. Spēcīgākais starp viņiem ir Vitālijs Kļičko (Kijiva), ir arī Boriss Filatovs (Dņipro), Andrijs Sadovojs (Ļviva). Kļičko bija ļoti populārs, taču nesenie notikumi ir iedragājuši viņa popularitāti, īpaši dzīvību zaudēšana slēgtā bumbu patversmē. Izrādījās, ka Kijivas patversmes kopumā nav īpaši gatavas uzņemt cilvēkus, un stāsts par bungu un pannu iegādi bumbu patvertnei par 720 tūkstošiem grivnu, mēru kopumā izsita no segliem. Taču līdz šim Kļičko “pretinieki” visu šo lietu ir pārvērtuši kampaņā pret prezidenta partiju ”Tautas kalps”.
Nav gubernatoru koalīcijas, taču viņu vidū izceļas Vitālijs Kims, kura popularitāte līdzinās Arestovičam: viņš to bija pelnījis ar savu mediju aktivitāti. Diez vai tā, tāpat kā Arestoviča gadījumā, pārvērtīsies par kaut ko politiski nozīmīgu.
Valērijs Zaļužnijs. Daudz reālāks kandidāts, lielākais, ja tā drīkst teikt, drauds (politiskā nozīmē) pašreizējam prezidentam. 19. jūnijā viņš pats paziņoja par stratēģiski svarīgu notikumu – Pjatihatki (ciemats Zaporižjes apgabalā) atbrīvošanu, taču parasti šādus paziņojumus neizsaka viņš, bet, kad nepieciešams parādīt kādu galveno militāro vadītāju, viņi izvēlas sauszemes spēku komandieri Oleksandru Sirski. Atcerēsimies vismaz Harkivas operāciju, kurš ieradās Izjumā pēc balvām? Sirskis. Kāpēc ne Zalužnijs? Sirskim nav nekāda sakara ar operāciju plānošanu, viņš komandē daļu karaspēka operāciju rajonos, operāciju plānošana ir virspavēlnieka Zalužnija darbs. Nesenā (un pirmā kara laikā) video intervijā ar žurnālistu Dmitriju Komarovu, viņš atzina, ka viņam karš sākās tālajā 2014. gadā.
Kirilo Budanovs, Aizsardzības ministrijas galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs. Viņš ir ļoti redzams un viņa agresīvais PR liecina, ka viņam vajag kaut ko vairāk par pašreizējo amatu. Vai to var uzskatīt par gatavošanos vēlēšanām? Kāpēc ne! Saka, ka viņš jau vāc partiju. Pašreizējai valdībai, prezidentam, viņa kandidatūra būtu izdevīga: viņš noteikti atņems Zaļužnija balsis – un viņš nav tik “bīstams” kā virspavēlnieks. Budanovam seko virkne dīvainu lietu, piemēram, korupcijā apsūdzētais ”Tautas kalps” deputāts Vladislavs Trubicins (1,26 miljoni grivnu jeb 40 000 USD) pēkšņi aizbēga uz ārzemēm.
Kompromitējošu pierādījumu karš, kas saistīts ar Budanovu, var būt ļoti nežēlīgs.
Petro Porošenko. Viņam nav nekādu izredžu. Tas ir tik sāpīgs pagātnes relikts, ka šodien viņa nīdēju ir daudz vairāk nekā viņa atbalstītāju. Viņš noteikti būs prezidenta vēlēšanu dalībnieks, taču balsis praktiski nesavāks: pat viņa lojālos atbalstītājus ietekmē sociālajos tīklos izvērstās Porošenko vajāšanas. Nebūs otrās kārtas!
Jūlija Timošenko un citi prokrieviskie kandidāti (piemēram, Jurijs Boiko) vispār ir miruši projekti. Šeit arī ir jāpieliek punkts.