ASV prezidenta Džo Baidena administrācija apsver iespēju sniegt Ukrainai militāru atbalstu pēc “Izraēlas modeļa”, kas neparedz iestāšanos NATO, raksta New York Times.
Runa ir par ilgtermiņa drošības garantiju sniegšanu – tādā veidā Baltais nams iecerējis “pārliecināt” Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka ieroču un militārā aprīkojuma piegāde Kijivai neapstāsies.
Izraēla nav NATO dalībvalsts, un ASV nav pienākuma to aizstāvēt uzbrukuma gadījumā. Taču pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā tieši tā bija lielākā Vašingtonas militārās palīdzības, kuras apjoms sasniedza 150 miljardus dolāru, saņēmēja. Valstu sadarbības detaļas ir izklāstītas līgumos uz desmit gadiem. Pašreizējā teikts, ka ASV būtu jānodrošina Izraēlai militārā palīdzība 38 miljardu dolāru apmērā no 2019. līdz 2028. gadam.
Baltais nams norāda, ka saistības pret Ukrainu “gandrīz noteikti būs īsākas”, taču tas ne tikai sūtīs skaidru signālu Putinam, bet arī “noņems daļu politikas no debatēm par palīdzības apjomu Kijivai nākamajos sešos mēnešos vai gadu.”
Tomēr šī iespēja, visticamāk, nebūs piemērota Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, kurš uzskata, ka tikai dalība NATO var garantēt valsts drošību .
Maijā Wall Street Journal rakstīja, ka ASV un ES varētu nodrošināt Ukrainai saistības, kuru mērķis ir stiprināt aizsardzības spējas un suverenitāti, nepievienojoties aliansei. ASV ir gatavas darboties kā galvenais garants šajos līgumos, un Apvienotā Karaliste, Vācija un Francija ir līguma puses, atzīmēts izdevums.
Šī gada februārī bijušais Izraēlas premjerministrs Naftali Benets sacīja, ka pēc kara sākuma 2022. gada martā Zelenskis piekritis “Izraēlas modelim”, kas paredzēja atteikšanos iestāties NATO, vienlaikus veidojot valstī spēcīgu armiju neatkarīgai aizsardzībai. Tomēr Beneta vadītās sarunas apstājās pēc desmitiem civiliedzīvotāju līķu atrašanas Bučā.
Papildus “Izraēlas modelim” jūlijā NATO samitā Lietuvā alianses dalībvalstis apņemsies Zelenskim piegādāt ieročus, munīciju un naudu vidējā termiņā neatkarīgi no pašreizējā pretuzbrukuma likteņa vai vēlēšanu kalendāra.
Paredzams, ka NATO arī paaugstinās attiecības ar Kijivu no 1997. gadā dibinātās NATO un Ukrainas komisijas līdz NATO un Ukrainas padomei, kas ir augstāks mijiedarbības un integrācijas līmenis.
Nesen bijušais Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens sacīja, ka sabiedrotie varētu nosūtīt savus bruņotos spēkus uz Ukrainu, ja NATO nesniegs Kijivai drošības garantijas gaidāmajā samitā.
Pēc viņa teiktā, Polija gatavojas sniegt “konkrētu palīdzību” Ukrainai, un Baltijas valstis varētu sekot. Rasmusens neizslēdza iespēju “nosūtīt karaspēku uz kaujas lauku”. Tajā pašā laikā bijušais NATO ģenerālsekretārs Kijivas aicinājumu pēc militārās palīdzības kaimiņvalstīm nosauca par “absolūti likumīgu”.
