Savā jaunākajā pētījumā zinātnieki secinājuši, ka vienmērīgi līdzena zaļa zāliena audzēšana ir nepraktiska – raibs pļavas haoss ir videi daudz draudzīgāks risinājums.
Zāliena audzēšana ir ārkārtīgi populāra un gadsimtiem sena tradīcija. Tomēr zinātnieki secinājuši, ka vienkāršām zaļām segām nav daudz priekšrocību: tās izskatās ārkārtīgi skaistas un ir piemērotas sportam, taču tās ir mazāk labvēlīgas veselīgākās dabiskās dzīvotnes veidošanai, raksta Science Alert.
Pirmkārt, vienas šādas zāles dobes uzturēšana ir dārga, otrkārt, tas prasa lielus finanšu ieguldījumus, un, treškārt, tas ir videi kaitīgāk. Pētnieki tagad uzskata, ka daudz pareizāk ir vienkārši ļaut pārņemt varu dabai.
Pētījuma gaitā King’s College zinātnieku komanda lauza senas tradīcijas. Jau 1772. gadā šeit pirmo reizi tika izklāts koledžas slavenais aizmugures zāliens, un tas ir kopts gadsimtiem ilgi. Taču 2019. gadā zinātnieki aizliedza nopļaut gandrīz pusi zāliena un pēc tam šeit iestādīja pļavu un meža puķu maisījumu.
Laika gaitā zālienā izveidojās magoņu, rudzupuķu un margrietiņu klājums. Pētnieki analizēja zālienu un secināja, ka futbola laukuma izmēra ”plāksteris” tagad atbalsta 3,6 reizes vairāk augu, zirnekļu un vaboļu nekā blakus esošie zālieni.
Pētnieki atklāja arī, ka pļavā dzīvojošo bezmugurkaulnieku biomasa ir 25 reizes lielāka nekā parastā zālienā. Vēl vairāk, pļavas zāliens ir kļuvis par mājvietu arī divreiz vairāk sugām, kurām nepieciešama aizsardzība. 2021. gadā pētnieki atklāja, ka zāliena pļavajā daļā mīt 4 reizes vairāk apdraudēto augu sugu nekā kādreiz zālienā.
Interesanti, ka drīz vien zālienā ieradās vaboles, un kopā ar tām arī citi plēsēji. Piemēram, zinātnieki ir atklājuši, ka sikspārņi tagad pļavā meklē barību trīs reizes biežāk nekā iepriekš.
Kā stāsta pētījuma līdzautore Sisilija Māršala, augu ekoloģe Kembridžas Universitātē, viņa un viņas kolēģi sākumā iestādīja tikai 33 augu sugas, taču šodien tā jau ir mājvieta vairāk nekā piecdesmit citām sugām. Turklāt zinātnieki ir noskaidrojuši, ka šāds zāliens ar savvaļas ziediem neprasa lielu piepūli kopšanā: tas nav jāpļauj, jāmēslo, jālaista vai jāapsmidzina ar pesticīdiem.
Pētnieki atzīmē arī, ka laika gaitā šādi zālāji var uzkrāt oglekli, un tas samazina iespējamās emisijas. Sākotnējās aplēses liecina, ka šādi zālāji palīdzēs samazināt oglekļa emisijas par aptuveni 1,36 tonnām uz hektāru gadā. Tas ir galvenokārt pļaušanas un mēslojuma trūkuma dēļ.
Jāpiebilst, ka šis eksperiments tika veikts tikai nelielā zāliena platībā, tomēr universitātes administrācija veica arī aptauju, kuras rezultāti liecināja, ka Kembridžas darbinieki un studenti dod priekšroku jaukta tipa zālieniem (pļavām un zālāji). Daži saka, ka viņiem zālāji šķiet “pretenciozi” vai “sterili un nepievilcīgi”. Lielākajai daļai savvaļas ziedu pļava bija estētiski pievilcīgāka.
