Cik Krievija tērē iebrukumam Ukrainā? Pēc vēsturiskiem standartiem tā ir niecīga summa. Šādu viedokli pauž britu medijs The Economist
Krievijas izdevumi ”speciālās operācijas” veikšanai Ukrainā varētu sasniegt aptuveni 3% no valsts IKP, aprēķinājuši žurnālisti. Šis skaitlis ir balstīts uz starpību starp aizsardzības izdevumiem, kas budžetā bija paredzēti pirms Ukrainas konflikta sākuma, un faktiskajiem izdevumiem kopš kara sākuma pagājušā gada februārī.
Rādītājs 3% no IKP ir ievērojami zemāks par PSRS un ASV izmaksām karam pret nacistisko Vāciju – attiecīgi 61% un 53%.
Krievijas iespējamie izdevumi ”īpašajai operācijai” ir salīdzināmi ar citas lielvaras – ASV – izdevumiem kara laikā pret mazākiem pretiniekiem – Koreju un Vjetnamu.
Ņemot vērā, ka Krievijas IKP 2022. gadā veidoja 153,4 triljonus rubļu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, speciālās operācijas paredzamās izmaksas sastādīja aptuveni 31,6 tūkstošus rubļus (ap 360 eiro) uz vienu cilvēku.
The Economist aplēses par Krievijas kara izdevumiem var uzskatīt par reālistiskām, norāda Krievijas Nacionālās pētniecības universitātes Ekonomikas augstskolas Visaptverošo Eiropas un starptautisko pētījumu centra direktors Vasīlijs Kašins.
“2022.gadā Krievijas militārie izdevumi, salīdzinot ar budžeta projektu pirms kara sākuma, tika palielināti tikai par 1,2 triljoniem rubļu. – no 3,5 līdz 4,7 triljoniem rubļu. ar IKP 2022. gadam 153 triljonus,” sacīja Kašins. Krievijas Aizsardzības ministrijas budžets pieauga par nepilnu 1% no IKP, veidojot nedaudz vairāk par 3% no IKP, precizē eksperts.
Papildus tēriņiem Aizsardzības ministrijas vajadzībām palielinājies arī finansējums Krievijas gvardei, FSB, policijai, brīvprātīgo formācijām, kā arī veiktas steidzamas investīcijas aizsardzības nozares ražošanas palielināšanai, piebilda Kašins. “Tas viss, kā arī tēriņi sociālajai drošībai un atjaunošanas darbiem jaunajās Krievijas teritorijās dod tikai 3-4% no IKP,” secina analītiķis.
Pēc Kašina teiktā, šāds finansējuma līmenis ļauj ”militāro operāciju” veikt “daudzus gadus, nedestabilizējot valsts finanses un bez krasa mājsaimniecību ienākumu krituma un bez recesijas ekonomikā”.
Kāpēc ”speciālai operācijai” netiek tērēts vairāk naudas?
The Economist norāda, ka Krievijas salīdzinoši pieticīgie tēriņi karam varētu būt saistīti ar trim faktoriem.
Pirmkārt, politisku apsvērumu dēļ Krievijas varas iestādes konfliktu ar Ukrainu vēlētos traktēt kā “īpašu operāciju”, bet pārmērīgi militārie izdevumi šajā definīcijā neietilpst.
Otrkārt, ievērojams militāro izdevumu pieaugums var radīt problēmas valsts ekonomikā un samazināt iedzīvotāju dzīves līmeni. Finansējuma palielināšana ar naudas drukāšanu veicinās inflācijas kāpumu, kas novedīs pie pirktspējas samazināšanās, bet augstāki nodokļi var skart uzņēmumus un mājsaimniecības.
Treškārt, kopš pagājušā gadsimta vidus ir augusi militāro izdevumu efektivitāte, un mūsdienās valstis var uzturēt armijas kaujas gatavībā par salīdzinoši nelielu naudu.
“Ekonomiskā teorija par “izmaksu slimību” liecina, ka laika gaitā augstas veiktspējas nozares, kā likums, aizņem arvien mazāku IKP daļu …. Par daudz mazāku summu, nekā iztērējāt 1945. gadā, jūs joprojām varat nopirkt sev spēcīgu armiju,” raksta The Economist.
Divas “īpašās operācijas” stratēģijas
Balstoties uz priekšstatu par militārajām operācijām Ukrainā kā konfliktu starp Maskavu un visiem Rietumiem, Krievijai ir divas uzvedības stratēģijas, argumentē eksperts Vasīlijs Kašins.
Pirmā stratēģija ir maksimāla mobilizācija, lai pilnībā uzvarētu Ukrainu īsākā laikā, saka Kašins. Šāda stratēģija var beigties ar ekonomikas sagraušanu un strauju iedzīvotāju dzīves līmeņa kritumu, uzskata analītiķis. Tajā pašā laikā, pēc eksperta domām, tas dod iespēju ātrāk un ar iespaidīgākiem rezultātiem izbeigt konfliktu, un tāpēc tam ir daudz atbalstītāju.
Otrā stratēģija ir ierobežot konflikta mērogu un iesaistīto spēku skaitu, lai noplicinātu Ukrainas cilvēkresursus un ekonomiskos resursus un pārslogotu Rietumus, “kuriem vienlaikus būtu jātiek galā ar Ķīnu, Irānu, Ziemeļkoreju un citiem sazvērniekiem”. saka Kašins. Tieši šī stratēģija, viņš piebilda, tagad ir pieņemta.
“Ukrainas ekonomika jau ir būtiski iznīcināta, Rietumu izmaksas Ukrainas uzturēšanai aug, Krievijas ekonomikai sekas aprobežojas ar stagnāciju. Pat ja tiks saglabāts pašreizējais pozicionālais strupceļš frontē, laiks strādās Krievijas labā,” atzīst Kašins.
Pēdējie Ukrainas uzbrukumi Krievijas “vecajām” teritorijām bija otrās stratēģijas panākumu rezultāts, uzskata eksperts. “Tā, iespējams, ir Kijivas reakcija uz strupceļa situāciju,” uzskata Kašins.
Ukraina saprot, ka ar laiku Krievijas pozīcijas nostiprināsies, apgalvo eksperts. Šī iemesla dēļ no Kijivas viedokļa ir jādod trieciens Maskavai, kas vai nu iedragās sabiedrības vēlmi turpināt konfliktu un liks abām pusēm meklēt pamieru uz neizdevīgiem nosacījumiem, vai arī provocēs Krieviju uz militāri riskantiem soļiem, rezumēja Kašins.
