ASV prezidents Džo Baidens jau ne reizi vien ir pārkāpis tā dēvētās Krievijas diktatora Vladimira Putina “sarkanās līnijas”. Tomēr, pieņemot katru no šiem lēmumiem, prezidents ņem vērā iespējamo eskalācijas risku. Par to ziņo The Washington Post.
Neskatoties uz Putina draudiem, ka Ukrainas apbruņošana varētu izraisīt pasaules karu, prezidents Baidens turpina sniegt militāru atbalstu.
Prezidenta Baidena pagājušajā mēnesī pieņemtais lēmums palīdzēt Ukrainai iegūt iznīcinātājus F-16 bija kārtējā Krievijas ”sarkanās līnijas” šķērsošana, kas, pēc Putina vārdiem, mainīs karu un ievilks Vašingtonu un Maskavu tiešā konfliktā.
Tomēr, neskatoties uz Krievijas diktatora brīdinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis pamazām vienojas paplašināt Ukrainas arsenālu:
Ar raķetēm Javelin и Stinger, HIMARS raķešu palaišanas iekārtām, uzlabotām pretraķešu aizsardzības sistēmām, droniiem, helikopteriem, M1 Abrams tankiem un citu militāro tehniku.
Saskaņā ar anonīmu avotu ASV teikto, galvenais iemesls nepārtrauktai un pat pieaugošai palīdzībai Ukrainai ir Putina nespēja izpildīt draudus. Viņa blefs deva ASV un Eiropas līderiem zināmu pārliecību, ka viņi var turpināt sniegt palīdzību bez smagām sekām.
“Krievija ir tik daudz reižu devalvējusi savas ”sarkanās līnijas”, sakot, ka noteiktas lietas ir nepieņemamas, pēc tam neko nedarot… Problēma ir tā, ka mēs nezinām faktisko ”sarkano līniju”. Tā ir viena cilvēka galvā, un tā var mainīties katru dienu,” sacīja Kārnegi fonda eksperts Krievijas jautājumos Maksims Samorukovs.
ASV amatpersonas saka, ka eskalācijas riska pārvaldība Baidenam un viņa ārpolitikas padomniekiem joprojām ir viens no grūtākajiem kara aspektiem. Izlemjot, kādas jaunas ieroču sistēmas piegādāt Ukrainai, ASV vadās no četriem galvenajiem faktoriem, sacīja amatpersonas.
“Vai viņiem to vajag? Vai viņi to var izmantot? Vai mums tas ir? Kāda būs Krievijas reakcija?” sacīja anonīma Valsts departamenta amatpersona.
Putina draudi
Sākoties Krievijas iebrukumam pagājušā gada februārī, Putins brīdināja, ka ikvienai valstij, kas mēģina “traucēt” viņa spēkiem, “vajadzētu zināt, ka Krievijas atbilde būs tūlītēja, ar tādām sekām, kādas jūs vēsturē neesat pieredzējuši”.
Taču, karam ieilgstot, Krievijas diktatora un viņa padoto brīdinājumi kļuva vēl pompozāki, pat draudot ar kodolieroču holokaustu, ja Krievija saskarsies ar neveiksmēm kaujas laukā.
“Ja Krievija sajutīs draudus savai teritoriālajai integritātei, mēs izmantosim visus mūsu rīcībā esošos aizsardzības līdzekļus, un tas nav blefs ,” pagājušā gada septembrī sacīja Putins.
Kāpēc Putins ir neaktīvs?
Pēc ASV amatpersonu domām, iespējamais skaidrojums Putina nevēlēšanai dot triecienu Rietumiem ir Krievijas armijas samazināšana.
“Šķiet, ka šobrīd tiešā konfrontācijā ar NATO nav viņu interesēs… Viņi nav spējīgi to izdarīt,” sacīja augsta ASV amatpersona.
Apvienotā štāba priekšnieku padomes priekšsēdētājs ģenerālis Marks Milleijs lēsa, ka Krievija ir cietusi 250 000 bojāgājušo un ievainoto kopš tās pilna mēroga iebrukuma sākuma.
Putins viņus kaujas laukā ir nomainījis, sacīja Milleijs, bet ar rezervistiem, kuri ir “slikti vadīti, slikti apmācīti, slikti aprīkoti, slikti nodrošināti”.