Krievijas ārlietu ministra vietnieks Mihails Galuzins uzskaitīja Maskavas prasības Kijivai miera panākšanai Ukrainā. Galvenā no tām ir nepieciešamība Ukrainai atteikties no plāniem iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Tāpat Krievijas varasiestādes pieprasa Ukrainas bruņotajiem spēkiem nolikt ieročus, bet no Rietumvalstīm – pārtraukt to piegādi, intervijā TASS sacīja diplomāts .
Lai panāktu “visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru”, norāda Galuzins, Ukrainai ir jāatgriežas pie neitrālā ārpusbloka statusa un jāatzīst “jaunās teritoriālās realitātes, kas radušās tautu pašnoteikšanās tiesību īstenošanas rezultātā.”
Ministra vietnieks uzsvēra arī krievvalodīgo pilsoņu un mazākumtautību tiesību aizsardzības nozīmi. Viņš norādīja: “Likumdošanas līmenī būtu jāfiksē krievu valodas valstiskais statuss. Ir nepieciešams panākt, lai Ukrainā tiktu ievērotas cilvēka pamattiesības, tostarp tiesības uz reliģijas brīvību.
Iepriekš Krievija neizvirzīja prasības par Ukrainas atteikšanos no dalības Eiropas Savienībā un krievu valodas valstiska statusa noteikšanu. 2022. gada jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Maskava nav pret Ukrainas iestāšanos ES, jo atšķirībā no NATO tā nav militāra organizācija.
Ukrainas varas iestādes vairākkārt paziņojušas, ka vienīgais nosacījums kara beigām ir Krievijas karaspēka izvešana no Ukrainas teritorijas.
