Krievijas prezidenta Vladimira Putina mēģinājumi vienoties par gāzes piegāžu palielināšanu Ķīnai ir apstājušies.
50 miljardu kubikmetru jaudas projekta “Sibīrijas spēks – 2” vietā, ko Kremlis popularizē jau vairāk nekā 7 gadus, Pekina nolēmusi piešķirt prioritāti jaunam gāzes vadam no Turkmenistānas, vēsta Reuters, atsaucoties uz Ķīnas augstākās vadības amatpersonas un naftas un gāzes rūpniecības pārstāvju teiktā.
Lai gan Turkmenistānas gāze Ķīnai maksā par 30% vairāk nekā Krievijas gāze un sarunas par atlaidi ar Ašhabadu cieta neveiksmi, Pekina devusi zaļo gaismu D līnijas projektam, kas ik gadu no Turkmenistānas importēs 30 miljardus kubikmetru gāzes.
Valsts naftas un gāzes korporācija CNPC pagājušajā nedēļā sāka izstrādāt priekšizpēti 200 kilometrus garam starpsavienojumam no Sjiņdzjanas robežas ar Kirgizstānu līdz Ķīnas pilsētai Vudzja kā pirmajam pieņemšanas punktam, ziņo Reuters augsti stāvošs nozares avots.
“Tas nozīmē, ka tiek sagatavota D līnija,” sacīja avots, piebilstot, ka iekšējās maģistrāles būvniecība Ķīnā varētu sākties jau nākamgad.
2022. gadā Ķīna pa trim esošajiem cauruļvadiem importēja no Turkmenistānas 35 miljardus kubikmetru gāzes, par to samaksājot 10,3 miljardus dolāru. Krievijas piegādes caur ”Sibīrijas spēku”, kas tika uzsāktas 2019. gadā, sasniedza 16 miljardus kubikmetru, un to izmaksas bija 2,5 reizes mazākas – aptuveni 4 miljardi dolāru.
Martā Kremlī tiekoties ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosināja seškārtīgi palielināt gāzes plūsmas līdz 98 miljardiem kubikmetru gadā. Un, lai gan Putins Sji sauca par “dārgo draugu” un pat uzsauca tostu ķīniešu valodā, ilgi gaidītais gāzes līgums tā arī nesekoja.
Neraugoties uz visiem Krievijas reveransiem un izteikumiem par neiznīcināmu un “stratēģisku partnerību”, Ķīna liek likmes uz Turkmenistānu. Vidusāzijas cauruļvadi tiek uzskatīti par galveno ieguldījumu Ķīnas enerģētikas un ģeopolitiskajā telpā. Tā ir piegādes ķēde ar stratēģisku vērtību, kas pārsniedz komerciālos aspektus,” aģentūrai Reuters sacīja Ķīnas amatpersona, kas ir pazīstama ar CNPC globālo stratēģiju.
Kas attiecas uz Krievijas piedāvājumu, Ķīna to varētu izmantot savā labā – lai “saņemtu labāku cenu D līnijai”, aģentūrai Reuters sacīja cits avots. Pēc viņa teiktā, iespējams, ka beigu beigās Pekina var noslēgt abus darījumus – gan ar Maskavu, gan Ašhabadu, taču, visticamāk, ar Krievijas līgumu nebūs steigas.
Krievijas premjerministra Mihaila Mišustina vizīte Ķīnā, kuras uzdevums bija paplašināt ekonomiskos sakarus, izrādījās bezspēcīga, lai mainītu situāciju. Liela Krievijas amatpersonu delegācija, tostarp četri vicepremjeri un divi ministri, no Šanhajas atgriezās tukšām rokām: Ķīnas stingru piekrišanu “Sibīrijas spēkam-2” nevarēdami iegūt. Sji Dzjiņpins publiskos izteikumos pēc sarunām par projektu neteica ne vārda.
Jauns gāzes līgums ar Ķīnu ir ļoti nepieciešams Gazprom, kas ir zaudējis Eiropas tirgu un pagājušajā gadā zaudējis vairāk nekā pusi no eksporta. Gāzes atsūknēšana uz Eiropu ir noslīdējusi līdz zemākajam līmenim kopš pēdējiem PSRS gadiem, un šogad, visticamāk, noslīdēs līdz 70. gadu līmenim.
“Gazprom ir katastrofālā situācijā ar eksportu,” aģentūrai Reuters martā sacīja uzņēmumam tuvu stāvošs avots. Ķīna šogad iepirks 22 miljardus kubikmetru gāzes, kas ir septiņas reizes mazāk nekā ES patērēja pirms kara. Turklāt šo piegāžu izmaksas ir 290 USD par tūkstoti kubikmetru, savukārt līgumcenas Eiropai decembrī sasniedza USD 1000, lēš BCS analītiķis Ronalds Smits.
Problēma ir tā, ka “papildu gāze Ķīnai vienkārši nav vajadzīga,” saka Enerģētikas politikas pētījumu fonda vecākais analītiķis Buts Odžerels.
Ķīna nevēlas atkārtot Eiropas kļūdu un grasās dažādot piegādātājus, jo īpaši tāpēc, ka ar to nav nekādu problēmu – gāzi vēlas pārdot ASV, Katara, Austrālija un Turkmenistāna, viņš norāda: ”Tas ir pircēju tirgus. Un, ja vien Krievija nenāks klajā ar ārkārtīgi pievilcīgu piedāvājumu, Ķīna var gaidīt tik ilg, cik vēlas”.