Šis ir otrais 9.maijs Ukrainas kara laikā. Lūk, kā Krievija to šogad svinēja
Šogad Uzvaras dienas svinēšana kļuvusi par vienu no pieticīgākajām pēdējo gadu laikā. Parādes un pat uguņošana tika atceltas desmitiem pilsētu, tostarp tajās, kas atrodas tālu no frontes līnijas. Pastāstīsim, kā Krievija nosvinējusi jau otro kara 9. maiju.
Parādes un runas
Gājieni par godu Uzvaras dienai šogad atcelti vismaz 21 pilsētā, aprēķinājis medijs ”Verstka”. Dažos reģionos varas iestādes to skaidroja ar “drošības apsvērumiem”, savukārt Pleskavā un Veļikije Luki tās it kā rūpējās par militārpersonām, kuras ierodas rehabilitācijas nolūkā un var tikt nobiedētas no uguņošanas. Ņižņevartovskā, Surgutā un Hantimansijskā gājieni tika atcelti “kā solidaritātes zīme ar citiem reģioniem”.
Maskavā parāde notika – taču ne tik liela mēroga kā parasti. Tajā piedalījās aptuveni astoņi tūkstoši militārpersonu – tas ir minimālais dalībnieku skaits kopš 2008.gada, vērsa uzmanību medijs “Aģentūra”. Arī aprīkojuma bija daudz mazāk nekā parasti: piemēram, no tankiem tika izrādīts tikai viens padomju T-34. Ierastās gaisa aktivitāšu daļas parādē vispār nebija.
2022. gadā parādē nebija ārvalstu viesu. Šogad parādē piedalījās vairāku valstu vadītāji: Kazahstānas prezidents Kasims Džomarts Tokajevs, Kirgizstānas prezidents Sadirs Japarovs, Tadžikistānas prezidents Emomali Rahmons, Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijojevs, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, Armēnijas premjerministrs. Nikols Pašinjans, Turkmenistānas prezidents Serdars Berdimuhamedovs.
Parādes sākumā diktors paziņoja: “Tribīnēs ir cilvēki, kuri turpina to darbu, kuri Otrā pasaules kara laikā atbrīvoja Ukrainu no fašisma.”
Putina runa ir kļuvusi daudz kaujinieciskāka. Ja gadu iepriekš viņš runāja galvenokārt par “Donbasa nepieciešamo aizsardzību”, tad tagad gandrīz puse no fīrera 10 minūšu runas bija veltīta karam Ukrainā, kas, viņaprāt, tika izraisīts pret Krieviju, tāpat kā Lielais Tēvijas karš.
Putins sacīja, ka pret Krieviju ir “apkopots jauns karagājiens”, un “neonacistu ļaunie gari” vēlas “panākt mūsu valsts sabrukumu un iznīcināšanu” un izsvītrot Otrā pasaules kara rezultātus. Viņš sacīja, ka visa valsts lūdzas par “SMO” dalībniekiem, un nosauca ukraiņu tautu par “apvērsuma ķīlnieku un uz tā pamata izveidojušos Rietumu kungu noziedzīgo režīmu”.
Ziņas un “patriotiskais” kino
Ziņu izlaidumos federālajos kanālos raidījumu vadītāji arī pievērsās “karam pret Krieviju” un saiknei starp tagadni un pagātni.
Federālie kanāli Putina runu parādē demonstrēja gandrīz pilnībā. Īsajās intervijās ar brīvprātīgajiem un veterāniem, kuras korespondenti uzņēma Maskavā un citās pilsētās, varoņi sacīja, ka “ir vajadzīgas parādes, lai parādītu, cik milzīga un spēcīga ir Krievija”. Rīta pārraides beigās ”Pirmais kanāls” rādīja sižetu par “cilvēkiem ar lielu drosmīgu sirdi”, kuri “vienlīdzīgi ar veterāniem” – korespondenti intervēja Krievijas militārpersonas Ukrainā. Viens no viņiem teica: “Mēs atkārtojam to, ko darīja mūsu vectēvi: mēs vajājam nacistus, mēs iznīcinām šos ļaunos garus.”
Federālie telekanāli pievērsa uzmanību arī padomju karavīru pieminekļu nojaukšanai “nedraudzīgajās valstīs” un rādīja sižetus par to, kā visā pasaulē tiek svinēta Uzvaras diena. ”Rossija-1” darbinieki uzsvēra, ka, neskatoties uz aizliegumiem, cilvēki Eiropā iziet ielās ar Krievijas trīskrāsu karogiem. Ziedi uz memoriāliem, pēc viņu teiktā, tiek nesti pat Ukrainā.
7. maijā ”Pirmais kanāls” demonstrēja jaunu filmu “Polija. Saindētie ar naidu.” “Mūsu rietumu kaimiņiene garas vēstures laikā ir vairākkārt pierādījusi, ka spēj aizmirst, nodot un doties karā. Šodien šī valsts atkal neslēpj, ka ir priecīga, ka Eiropu ir pārņēmusi rusofobija,” teikts anotācijā.
Tieši 9. maijā filma “Nirnberga” tika demonstrēta uzreiz četros kanālos. “Nirnbergas prāva parādīja, ka nacistu noziegumi nepaliks nesodīti. Šādām zvērībām nav noilguma. Uz pasaulē notiekošo notikumu fona ir grūti pārvērtēt filmas aktualitāti,” tā filmas pirmizrādi komentēja Krievijas pārstāvniecības Vašingtonā pārstāvis Igors Girenko.
Televīzijas kanāls ”Spas” rādīja filmu Svētais karš. Tā veltīta nevis Lielajam Tēvijas karam, bet gan notikumiem Ukrainā 2023. gada ziemā.
Atmiņu akcijas un amatieru priekšnesumi
Visā valstī šogad tika atcelta tradicionālā akcija “Nemirstīgais pulks” – prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs to skaidroja ar “drošības apdraudējumu”. Tradicionālais gājiens tika aizstāts ar tiešsaistes formātu: ”Nemirstīgā pulka” tīmekļa vietnēs un televīzijas kanālā ”Zvezda” visas dienas garumā tika pārraidīti veterānu portreti. Kara veterānu fotogrāfijas tika rādītas arī uz reklāmas stendiem dažādās Krievijas pilsētās, televīzijā un Maskavas metro.
Dažās pilsētās “Nemirstīgo pulku” nomainīja “Uzvaras logi”: cilvēki dzīvokļu un automašīnu logos piestiprināja savu tuvinieku, kuri piedalījās karā, portretus. “Nemirstīgā pulka” organizatori piedāvāja arī apģērbam pievienot fotogrāfijas. Maskavas ”Daudzfunkcionālajā centrā” bija iespēja bez maksas izdrukāt T-kreklus ar veterānu attēliem.
Novosibirskā par godu svētkiem pie tirdzniecības centra ”Aura” militāristi sarīkoja “patriotisku” šaušanu no lielgabaliem.
Pretkara akcijas Krievijā
Pretkara akcijas notika vienlaikus vairākos reģionos: Sanktpēterburgā vietējie iedzīvotāji izveidoja memoriālu Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju piemiņai, Uļjanovskā pie obeliska par godu Uzvaras 50. gadadienai tika novietota pastkarte ar uzrakstu “Ne par to viņi necīnījās”, Ivanovā izkārts pretkara karogs “Nē fašismam”