Vladimirs Putins, visticamāk, koncentrēsies uz kontroles pastiprināšanu pār okupētajām Ukrainas teritorijām, un viņa armija tuvākajā laikā neveiks plašas operācijas, lai sagrābtu jaunas. Par to ceturtdien ASV Senāta Bruņoto spēku komitejā paziņoja ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Avrila Heinsa.
“Šogad nozīmīgu ofensīvu operāciju” nevajadzētu sagaidīt dzīvā spēka un munīcijas trūkuma dēļ”, viņa sacīja.
“Patiesībā, ja Krievija neuzsāks obligāto mobilizāciju un nenodrošinās ievērojamu munīcijas piegādi no trešās puses papildus tai, kas jau ir pieejama no Irānas un citām valstīm, tai kļūs arvien grūtāk atbalstīt pat ierobežotas ofensīvas operācijas,” teica Heinsa.
Rietumu militārie eksperti šogad sākuši atzīmēt būtisku apšaudes intensitātes samazināšanos no Krievijas puses. Runājot par zaudējumiem, kaujās ap Bahmutu vien pēdējo piecu mēnešu laikā tā pēc ASV aplēsēm zaudēja aptuveni 100 000 cilvēku, tostarp 20 000 nogalināto. Par to pirmdien paziņoja Nacionālās drošības padomes stratēģiskās komunikācijas koordinators Džons Kērbijs.
Tajā pašā laikā Krievija kopš pagājušās vasaras cenšas ieņemt Bahmutu.
Pēc ASV izlūkdienestu domām, Putins varētu mazināt savas īstermiņa ambīcijas uz to, kas uzskatāms par uzvaru, lai “konsolidētu kontroli pār okupēto teritoriju Ukrainas austrumos un dienvidos, un nodrošinātu, ka Ukraina nekad nekļūs par NATO sabiedroto”. Tomēr ir maz ticams, ka Krievija šogad piedalīsies sarunās par karadarbības apturēšanu, ja vien politiskie faktori “nemainīs Putina lēmumu”, piebilda Heinsa.
Aprīļa beigās Putins spēra svarīgu soli šādas kontroles nodrošināšanai, parakstot dekrētu par Ukrainas pilsoņu deportāciju no anektētajām teritorijām, ja tie tiek uzskatīti par “drošības draudiem”. Pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku, kā arī Hersonas un Zaporižjes apgabalu iedzīvotājiem Krievijas pase jāsaņem līdz 2024. gada 1. jūlijam. Pretējā gadījumā viņi tiks atzīti par ārzemniekiem un var tikt izraidīti.