Rietumvalstis, kas piegādā Ukrainai ieročus pretuzbrukumam, ir aizliegušas to izmantošanu uzbrukumos Krievijas teritorijai, paziņoja Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
“Mums ir ļoti svarīgi, lai ieroči, ko mēs piegādājam un ar kuriem Ukraina var sevi aizstāvēt, netiktu izmantoti, lai uzbruktu Krievijas teritorijai,” sacīja Šolcs.
Pēc viņa teiktā, Rietumos valda vienprātība, ka atbalsts Kijivai nedrīkst novest pie eskalācijas un līdzdalības NATO konfliktā. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Berlīne par ieroču piegādi Ukrainai lemj tikai pēc vienošanās ar sabiedrotajiem. “Mēs neveicam vienpusējus soļus, mēs tikai rīkojamies saskaņoti ar mūsu partneriem,” sacīja Šolcs.
Pirms tam Vācijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Boriss Pistoriuss pasludināja Ukrainas tiesības uzbrukt “ienaidnieka teritorijai”, lai pārtrauktu piegādes līnijas. “Kamēr pilsētām, civiliedzīvotājiem un civilajiem objektiem netiks uzbrukts, tas būs jāsamierinās,” ZDF sacīja Pistoriuss .
ASV arī ir atklāti atbalstījušas Ukrainas triecienus Donbasā un Krimā, jo tie atrodas Krievijas okupācijā. Tomēr ASV neveicina un neatļauj uzbrukumus ārpus Ukrainas, sacīja Baltā nama Nacionālās drošības padomes stratēģiskās komunikācijas koordinators Džons Kērbijs.
Ukraina ir “finiša taisnē” pirms pretuzbrukuma sākuma, dienu iepriekš sacīja aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs. Pēc viņa teiktā, tiek pabeigti pēdējie sagatavošanās darbi, pēc kuriem ģenerālštābs, virspavēlnieks un viņa komanda sapratīs, “kā, kur un kad” uzbruks.
Rezņikovs par galvenajiem faktoriem gaidāmajā pretuzbrukumā nosauca ieroču pieejamību, apmācītu militārpersonu un pastāvīgu ieroču, degvielas un munīcijas krājumu papildināšanu.
Kijiva plāno atgūt Krimu ofensīvas laikā, aprīļa beigās paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis. Vienlaikus viņš atzina, ka karš ar Krieviju ievilktos gadiem un gadu desmitiem, ja nepietiks ar Rietumu sabiedroto palīdzību. “Citām valstīm šobrīd ir lētāk atbalstīt Ukrainu, nekā palielināt trešā pasaules kara riskus,” sacīja Zelenskis.