Ilgi gaidītais Ukrainas pretuzbrukums šķiet neizbēgams, un tas, kā abas puses tam gatavojas, pasaka daudz par pašreizējo gatavību. Par to ziņo CNN.
Ukrainas prese ir pilna ar attēliem ar kustīgām bruņumašīnām un artilērijas triecieniem. Aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka sagatavošanās darbi tuvojas noslēgumam, savukārt prezidents Zelenskis apliecināja, ka pretuzbrukums notiks, taču nenosauca datumu.
Varbūt tas jau ir sācies, varbūt tas sāksies pēc dažām nedēļām.
Savukārt Maskava atrodas “kautiņā bārā pirms iestādes slēgšanas” stadijā.
“Pēc Harkivas apgabala un Hersonas zaudējumiem viņi septiņus mēnešus gatavojās nākamajam iespējamajam Ukrainas pretuzbrukuma mērķim – Zaporižjes apgabalā,” raksta žurnālisti.
Viņi patiešām gatavojās, krievu izrakto tranšeju tīkls redzams no kosmosa. Taču šīs aizsardzības būves redzamība 2023. gadā ne vienmēr ir līdzvērtīga efektivitātei.
“Jā, tie ir lieli, taču tos visi redz arī Google tīklā, kas viņiem nenāk par labu augstas precizitātes raķešu un bruņumašīnu straujās attīstības laikmetā,” teikts publikācijā.
Bet to, ka Krievija nav gatava Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukumam, liecina tieši pēdējo trīs dienu notikumi.
Pirmkārt, Krievijas Federācijas aizsardzības ministra vietnieka loģistikas jautājumos Mihaila Mizinceva atbrīvošana no amata. Krievijas aizsardzības ministrija nekādā veidā nepaskaidroja šādu kadru maiņu, bet vienkārši apstiprināja Alekseju Kuzmenko jaunā amatā.
“Mariupoles miesniekam” Mizincevam noteikti bija pietiekami daudz nepareizu aprēķinu. Bet viņš tika atlaists tieši tagad, kad Ukraina gatavo pretuzbrukumu, un tas ir signāls par satricinājumiem, kuros atrodas Kremļa vadība.
Atzīmējās arī algotņu līderis Jevgeņijs Prigožins. Savai nākamajai garajai intervijai viņš izvēlējās svētdienu, kurā viņš atklāti pastāstīja par visām grūtībām, ar kurām saskaras viņa padotie.
Pēc Prigožina teiktā, ”Vāgnera” PMK piedzīvo tik lielu munīcijas trūkumu, ka tie var atstāt Bahmutu, stratēģiski nenozīmīgu pilsētu, par kuru Krievijas bruņotie spēki nolikuši tūkstošiem dzīvību.
Starp citu, Prigožins nav tas uzticamākais informācijas avots un nesniedz apstiprinājumu saviem vārdiem. Taču šāda publiska kritika nav gluži tas, kas Maskavai ir vajadzīgs tik svarīgajā laikā.
Jau sen zināms, ka krievu bruņotajos spēkos munīcijas krājumi iet uz beigām. Bet paziņojumi, kas norāda uz neveiksmes neizbēgamību pat pirms pretuzbrukuma sākuma, izskatās kā mēģinājums izvairīties no atbildības.
Tagad, dažas stundas pirms Ukrainas karaspēka var uzsākt virzību uz priekšu, par Ukrainas Bruņoto spēku emocionālo stāvokli un mērķiem ir maz zināms. Bet Maskavas iekšējās neizlēmības, sāncensības un nesaskaņu apjoms tikai pieaug