Okupācijas Krievijas varas iestādes un karaspēks sistemātiski izlaupa ukraiņu kultūras mantojumu tādā apjomā, kādu Eiropa nav pieredzējusi kopš Otrā pasaules kara, vēsta NBC, atsaucoties uz pētniekiem un ekspertiem, kuri dokumentē mākslas darbu eksporta faktus, kultūras, vēstures un reliģisko pieminekļu iznīcināšanu.
Laupīšanas politika
“Viņi mēģina iznīcināt ukraiņu identitāti, tāpat kā to darīja nacisti,” saka Kriss Marinello, mākslas restitūcijas jurists. “Putina karaspēks ir bombardējis, apšaudījis un iznīcinājis simtiem vietu, kas iemieso ukraiņu identitāti un mantojumu, sākot no baznīcām un muzejiem līdz arheoloģiskām vietām un pieminekļiem. Viņš cenšas likvidēt atšķirīgās Ukrainas kultūras fiziskos marķierus, lai viss atbilstu viņa perversajam priekšstatam, ka šādas kultūras nav,” piebilst Ričards Kurins, Smitsona institūta, ASV pētniecības un izglītības iestādes, kurā ietilpst 40 muzeji un bibliotēkas, īpašais pārstāvis.
Putins vairākkārt ir paziņojis, ka Ukraina nav īsta valsts, ka tā ir mākslīga jeb, kā viņš tālajā 2014.gadā teica, “sarežģīta” vienība. Plašā 2021. gada rakstā “Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību”, kurā tika likti ideoloģiskie pamati viņa uzsāktajam karam pēc sešiem mēnešiem, viņš faktiski paziņoja, ka ukraiņi kā atsevišķa tauta nepastāv (“Mēs esam viena tauta”).
Tā rezultātā kara laikā Ukrainas kultūras objekti tiek sistemātiski iznīcināti un izlaupīti. Piemēram, dažas dienas pēc tā sākuma tika bombardēts Ivankovskas novadpētniecības un novadpētniecības muzejs Kijivas reģionā. Ugunsgrēks sabojāja un iznīcināja daudzus Ukrainas Ševčenko Nacionālās balvas ieguvējas Marijas Primačenko darbus, kuras naivā māksla iedvesmoja Marku Šagālu. Muzeja kapitālais remonts bija beidzies tikai pirms četriem gadiem.
Viņa bombardēšana iekļaujas Ukrainas kultūras mantojuma “mērķtiecīgas iznīcināšanas” modelī, telekanālam NBC sacīja Katrīna Hansone, Smitsona institūta Kultūras glābšanas iniciatīvas pētījumu direktore. Šādas darbības, kā arī mākslas darbu zādzības nav izskaidrojamas ar krievu karavīru spontānu un nejaušu rīcību, viņa uzstāj:
”Mūsu pētījumi liecina, ka šo izlaupīšanu organizē Krievijas valsts”.
Hansone ir viena no Smithsonian Institution Initiative ziņojuma autoriem, kurā novērtēts laupīšanu apmērs. To vajadzētu publicēt šomēnes.
Kultūras medības
Īpašas ekspertu komandas, ko Krievija nosūtījusi uz okupētajām teritorijām, palīdz novērtēt un eksportēt mākslas un kultūras darbus, saka Ihors Pošivailo, Anti-Crisis Heritage Preservation Initiative, kas palīdz atjaunot Ukrainas kolekcijas, dibinātājs: “Viņi medī vēsturiskus objektus. ”.
Starp šādiem priekšmetiem ir skifu zelta rotaslietas, kas datētas ar 4. gadsimtu pirms mūsu ēras, senās monētas un tūkstošiem gleznu no muzejiem un privātkolekcijām, norāda eksperti. Vairākas pētniecības grupas aktīvi dokumentē kultūras objektu iznīcināšanu un darbu izvešanu, izmantojot dažādas metodes, sākot no muzeju apmeklējumiem līdz satelītattēlu uzņemšanai.
Pagājušā gada rudenī, Ukrainas karaspēkam tuvojoties Hersonai, Hersonas reģionālā mākslas muzejā piebrauca autobusi un kravas automašīnas. Piecas dienas bruņotu krievu grupa civildrēbēs tajos iekrāva eksponātus. Tā rezultātā tika nozagti vairāk nekā 11 000 mākslas darbu, tostarp gleznas, skulptūras, grafikas un citi darbi, muzeja direktore Alīna Docenko pastāstīja NBC:
Acīmredzot tas viss bija plānots. Lēmums par muzeja aplaupīšanu netika pieņemts spontāni, bet gan rūpīgi plānots.
Kopumā muzejā bija aptuveni 14 000 eksponātu, tostarp Vrubela, Aivazovska, Poļenova, kā arī britu, vācu un franču mākslinieku darbi. “Ukrainas reģionālajos muzejos nebija labākas kolekcijas. Mums bija lietišķās mākslas un tēlniecības darbi no Vācijas, Ķīnas, Japānas, Francijas, Itālijas, Holandes, Beļģijas, datēti no 17. līdz 21. gadsimtam,” Docenko stāstīja ”Krim.Realii”.
Drīz vien parādījās fotogrāfijas, kurās redzams, ka kravas automašīnas ir ieradušās Krimā, ”Tavridas Centrālajā muzejā”. Tās vadītājs Andrejs Malgins apstiprināja, ka Hersonas muzeja kolekcija atrodas Tavridā “noliktavā”, taču atteicās minēt, kas viņam šīs gleznas nodevis.
1912. gadā dibinātā Tēlotājmākslas muzeja bagātīgo kolekciju, kas bija pašreizējā Hersonas muzeja priekštecis, “nacistu iebrucēji izņēma Otrā pasaules kara laikā”, teikts tā tīmekļa vietnē .
Saskaņā ar jaunākajiem UNESCO datiem , kara rezultātā Ukrainā tika bojāti 250 kultūras mantojuma objekti, tostarp 108 reliģiskie objekti, 21 muzejs, 19 pieminekļi, 12 bibliotēkas un 90 vēsturiskas vai mākslinieciskas nozīmes ēkas.
Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem kultūras ēkām un mākslas kolekcijām nodarītie zaudējumi kara gadā gandrīz sasniedza 2 miljardus dolāru