Jaunajai ChatGPT versijai vajadzētu parādīties 2023. gada decembrī, un daži eksperti jau ceļ trauksmi par mākslīgā intelekta bīstamajām iespējām. Šajā rakstā mēģināsim noskaidrot, kādi tieši ir draudi.
Tehnoloģiju uzņēmēja un izstrādātāja Siki Čena (Siqi Chen) apgalvojumi, ka GPT-5 līdz šī gada beigām “sasniegs mākslīgo vispārējo intelektu” (AGI), ir izraisījis satraukumu AI pasaulē, raksta Interesting Engineering. Atgādinām, ka ChatGPT izstrādā uzņēmums OpenAI, kas nesen laida pasaulē populārākā tērzēšanas robota ceturto versiju.
Kādas ir ChatGPT-5 briesmas?
Pēc Siki Čena domām, līdz ar jaunās versijas parādīšanos ģeneratīvo AI var neatšķirt no cilvēkiem. Eksperts apgalvo, ka daži Open AI cilvēki uzskata, ka ChatGPT-5 sasniegs AGI līmeni. Saīsinājums nozīmē “mākslīgais vispārējais intelekts”, tas ir, “vispārējais mākslīgais intelekts”. Mūsdienās AI ir vāja cilvēka domāšanas līdzība elementārā līmenī, bet pāreja uz augstāku līmeni nozīmē praktisku identitāti ar veidu, kā cilvēks domā un saprot.
Kas ir AGI
Mākslīgais vispārējais intelekts (AGI) ir hipotētiska mākslīgā intelekta (AI) forma, kas spēj saprast vai apgūt jebkuru intelektuālu uzdevumu, ko var veikt cilvēki vai dzīvnieki. Tas ir galvenais dažu pētījumu mērķis mākslīgā intelekta jomā un bieži sastopams zinātniskās fantastikas un futuroloģijas temats.
AGI tiek saukta arī par spēcīgu AI, pilnīgu AI vai vispārēju inteliģentu darbību, lai gan daži akadēmiskie avoti terminu “spēcīgs AI” rezervē datorprogrammām, kas piedzīvo sajūtas vai apziņu. Spēcīgs AI tiek pretstatīts vājam AI (vai šauram AI), kas nav paredzēts vispārīgām kognitīvām spējām, bet ir paredzēts vienas konkrētas problēmas risināšanai.
Mākslīgā intelekta pētnieku vidū pastāv uzskats, ka AGI ir nepieciešams:
spriest, izmantot stratēģiju, risināt mīklas un pieņemt spriedumus nenoteiktības apstākļos;
pārstāvēt zināšanas, tostarp veselo saprātu;
plānot;
studēt;
sazināties dabiskajā valodā;
integrēt visas šīs prasmes kopīgu mērķu sasniegšanā.
Citas svarīgas spējas ietver: spēju just (piemēram, redzēt un dzirdēt) un spēju rīkoties (piemēram, pārvietot un manipulēt ar objektiem, mainīt atrašanās vietu izpētei). Tas ietver arī spēju atklāt apdraudējumus un reaģēt uz tiem. Daudzas pieejas intelektam (piemēram, kognitīvā zinātne) ņem vērā papildu iezīmes, piemēram, iztēli (spēju veidot garīgus attēlus un jēdzienus, kas nav ieprogrammēti) un autonomiju.
Ir datorsistēmas, tostarp mūsdienu AI, kas demonstrē daudzas no šīm spējām, taču neviens vēl nav izveidojis AGI, kas atbilstu visiem kritērijiem.
Pēc Siki Čena teiktā, ja ChatGPT-5 būs vismaz puse no saraksta funkcijām, tad gaidiet problēmas. Protams, mēs nerunājam par spēju redzēt, dzirdēt vai mijiedarboties ar objektiem, taču pat domāšanas līmenī šāda attīstība draud ar nopietnām briesmām.
Jā, maz ticams, ka izstrādātājiem izdosies panākt tik strauju progresu AGI izveidē, taču tērzēšanas robota būtisks uzlabojums ļaus sociālo mediju platformās parādīties ļoti pārliecinošiem humanoīdu robotiem, kas ļauj slēpti izplatīt kaitīgu dezinformāciju un propagandu.
Tāpat eksperts vērš uzmanību uz problēmu, kas saistīta ar atsevišķu pilnvaru deleģēšanu AGI. Galu galā, ja viņš var veiksmīgāk veikt “garīgos” uzdevumus nekā tagad, tad cilvēki, cenšoties atvieglot darbu, dos tērzēšanas robotam lielāku spēku, kas var novest pie neparedzamām sekām.
Protams, AGI var uzlabot produktivitāti, paātrinot uz AI balstītus procesus un atbrīvojot cilvēkus no garlaicīga darba. Tomēr AI piešķiršana lielākai jaudai un kontrolei būtu nepareiza un priekšlaicīga.