Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs, kurš sniedza interviju Igaunijas medija ERR “Ukrainas Studija”, sacīja, ka frontes pilsēta Bahmuta joprojām saglabājusies kā cietoksnis un tas dos Ukrainai laiku sagatavoties pretuzbrukumam, kam drīzumā jāsākas.
Šonedēļ Eiropas Savienība nolēma piešķirt Ukrainai vienu miljonu šāviņu 12 mēnešu laikā. Šis noteikti ir svarīgs brīdis. Ko tas nozīmē Ukrainai?
Pēc mūsu igauņu partneru iniciatīvas, īpaši mana drauga, Igaunijas aizsardzības ministra Hanno Pevkura vadībā, tā bija ļoti laba ideja Stokholmas konferencē Zviedrijā pārliecināt mūsu Eiropas partnerus, ka mums vajag vairāk munīcijas. Mums ir jāaizstāvas pret krieviem, tie jāattur, it īpaši austrumu frontē. Pēc tam mēs turpinām pretuzbrukumu. Tas nozīmē, ka mums ir nepieciešams vairāk munīcijas, lai izlauztos cauri viņu aizsardzības līnijai. Tā mēs glābjam savu karavīru dzīvības. Tāpēc palīdzība ir tik svarīga. Šis karš ir resursu karš. Mūsu pusē ir civilizētās pasaules resursi, tostarp Eiropas valstis. Tāpēc pieņemtais lēmums ir ļoti svarīgs. Es teiktu, ka izšķirošs.
Vai šī iniciatīva būtu realizēta bez Igaunijas palīdzības?
Visi projekti, kas kļuvuši par mūsu efektivitātes un kaujas spēju uzlabošanu, ir sākušies viena ministra vai vienas valsts vadībā. Piemēram, plāns mums piešķirt 155 mm kalibra artilērijas sistēmas nāca no ASV. Tanku dāvināšanu iniciēja mūsu draugi Polijā. Pēc tam briti, amerikāņi un vācieši nāca klajā ar plānu. Šajā gadījumā tā patiešām bija mūsu igauņu draugu, brāļu, iniciatīva, kad viņi pirmo reizi izteica šos svarīgos teikumus: “Ukrainai vajag vairāk ieroču. Ukrainai vajag vairāk munīcijas. Mēs to varam, aprīkot viņus ar Eiropas valstu palīdzību.” Tā šī iniciatīva dzima, pateicoties Igaunijas lobēšanas darbam. Un tagad arī Hoseps Borela kungs ir paziņojis par lēmumu.
Vai pietiek ar miljonu? Cik ilgam laikam to pietiks?
Šo jautājumu dzirdu ne pirmo reizi. Atbilde ir ļoti skaidra. Ja jūsu valstī ir karš, ieroču nepietiek. Tas nozīmē, ka mums vajag vairāk un vairāk, līdz mēs uzvarēsim šo karu. Tā būtu Ukrainas un visas civilizētās pasaules uzvara.
NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka Ukraina izmanto 4000 līdz 7000 artilērijas šāviņu dienā. Bet Krievijas 20 000 šāviņu. Kāpēc šie skaitļi ir tik atšķirīgi?
Divu iemeslu dēļ. Krieviem ir vairāk munīcijas noliktavās. Mums ir jādomā par piemērotu mūsu munīcijas izmantošanu. Otrkārt, mēs izmantojam arī NATO standarta lielgabalus, piemēram, 155. kalibru. Tas nozīmē, ka šīs lielgabalu sistēmas ir precīzākas. Mēs varam to izmantot konkrētāk. Mēs izmantojam divus lādiņus, nevis desmit. Viņi izmanto bijušās PSRS sistēmas ar kalibru 152 vai 122. Tas nozīmē, ka viņiem vienā platībā jāizmanto desmit šāviņi. Varam tikt galā ar abiem vienā teritorijā. Tas nozīmē, ka mums ir rūpīgi jādomā. Šis nav karš starp nelielu padomju armiju un lielāku padomju armiju. Tās ir divas dažādas armijas. Ar modernāku aprīkojumu un domāšanu esam radošāki. Tāpēc mēs cenšamies izmantot mazāk munīcijas.
Tajā pašā laikā munīcijas izmantošana pašlaik pārsniedz tās ražošanas apjomu Rietumos. Vai esat noraizējies, ka Rietumiem nav pietiekami daudz resursu, lai jūs apgādātu?
Esmu pārliecināts, ka Rietumiem ir resursi. Viņiem ir nozare. Viņiem jāsāk ražošana. Viņiem jāliek savai rūpniecībai sākt munīcijas ražošanu, jo tas ir ļoti svarīgi karam. Mēs cīnāmies par Eiropas vērtībām. Mēs esam Eiropas un NATO austrumu vairogs. Mēs de facto jau esam NATO valsts, jo liela daļa mūsu munīcijas un ieroču ir no NATO valstīm. Ir pieaugusi spēja sadarboties ar NATO valstīm. Ceru, ka tuvākajā laikā no NATO valstīm tiks pieņemts lēmums mūs uzaicināt iestāties NATO.
Jūs sakāt, ka Ukraina jau de facto ir NATO dalībvalsts. Vai NATO nav jūs pievīlis šī kara laikā?
Es domāju, ka NATO valstis saprot, ka mums ir jāizbeidz šis karš Ukrainā. Scenārija vietā, kur Krievija turpina virzīties uz Baltijas valstīm un Poliju un mēģina atjaunot Berlīnes mūri tādu, kāds tas bija Eiropā Padomju Savienības laikā. Tas nozīmē, ka mums ir jāizbeidz karš ar savu uzvaru. Tā būtu kopīga Ukrainas un civilizētās pasaules uzvara. Īpaši Eiropas valstīm. Tas nozīmē, ka NATO politikas pamatā ir stratēģija, kas tika noteikta Madrides samitā. Šajā stratēģijā mēs redzējām tekstu, ka galvenais drauds NATO sabiedrotajiem ir Krievija nākamajos desmit gados. Tas nozīmē, ka mums ir jācīnās pret šiem draudiem, kas apdraud NATO sabiedrotos.
Vai jums liekas, ka visas NATO dalībvalstis jūtas tāpat? Igaunijā mēs to ļoti labi saprotam. Kā ar citām NATO dalībvalstīm?
Godīgi sakot, es domāju, ka viena NATO dalībvalsts nav īpaši aktīva vai nav Ukrainas pusē. Es domāju, ka viņiem būs vajadzīgs laiks, lai mainītu savu attieksmi. Citas valstis ir mūsu pusē. 29 valstis, kā arī Zviedrija un Somija, kuras, cerams, kļūs par NATO dalībvalstīm.
Jūs gribat teikt, ka Ungārija nepiekrīt citiem?
Jā.
Parunāsim par lidmašīnu došanu. Ukraina saņem MiG lidmašīnas no Polijas un Slovākijas. Dažas jūs jau esat saņēmis. Kāda ir to ietekme kaujas laukā?
Lidmašīnas MiG-29 stiprina Ukrainas gaisa spēkus, taču mēs joprojām cenšamies pārliecināt partnerus, ka mums ir nepieciešamas modernas lidmašīnu platformas. Vai tas būtu Falcon vai Gripen vai jebkura cita veida lidmašīna. MiG-29 redzes diapazons ar radariem ir tikai 60 kilometri, šaušanas attālums ir tikai 30 kilometri. Piemēram, mūsdienu Krievijas lidmašīnām, tādiem iznīcinātājiem kā Su-35, radara redzes attālums pārsniedz 200 kilometrus un šaušanas attālums pārsniedz 100 kilometrus. Tāpēc mums ir vajadzīgi moderni iznīcinātāji, lai Ukraina kļūtu par daļu no mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmām. Tāpēc saglabājam optimismu un cenšamies runāt ar partneriem, ka pilotu apmācība jāsāk jau tagad, jo tas prasa laiku. Tāpat laiks tika pavadīts artilērijas sistēmām un vairākām raķešu palaišanas ierīcēm, tankiem un pretgaisa aizsardzības sistēmām, piemēram, NASAMS, Patriot un citām.
Bet vai mūsdienu rietumu lidmašīnas vispār jums palīdzētu? Vai pilotu apmācība ilgst ilgi?
Kad es pirmo reizi apspriedu Patriot sistēmas ar partneriem, man teica, ka tas nav iespējams, jo sistēmas ir ļoti dārgas un apmācība aizņems gadu, vismaz desmit mēnešus, bet tad tika pieņemts lēmums un mēs atklājām, ka apmācības varētu būt paveikts desmit nedēļu laikā. Tāpēc esmu pilnīgi pārliecināts, ka aprīlī mums būs pirmās Patriot sistēmas. Tas nozīmē, ka arī mūsu piloti var nekavējoties uzsākt treniņus. Un tas ir jādara.
Jūs jau esat saņēmis dažus Leopard tankus. Kad mēs viņus redzēsim frontē?
Jūs redzēsiet viņus pretuzbrukumā saskaņā ar mūsu ģenerālštāba lēmumu. Tas jau tiek plānots vairākos virzienos. Tas ir atkarīgs no tā, kāds ir vispiemērotākais brīdis, kā viņi izlemj. Turklāt viss ir atkarīgs no laikapstākļiem. Pavasarī mūsu zeme ir ļoti mitra. Var izmantot tikai kāpurķēžu transportlīdzekļus. Es domāju, ka mēs tos varam redzēt aprīlī-maijā.
Jūsu karavīri jau ir iemanījušies tikt ar viņiem galā. Kā viņi vērtē Leopard tankus? Cik labi viņi ir?
Varētu tādu salīdzinājumu, kā Žigulis un Mercedes. Tāda atšķirība.
Šonedēļ prezidents Zelenskis apmeklēja Bahmutas fronti. Kāpēc viņš veica tik bīstamu ceļojumu?
Mans prezidents, kad sākās šī pilna mēroga iebrukums, visiem kritiķiem atbildēja, ka viņam nevajagot taksometrus, bet gan ieročus. Man nevajag glābšanas līdzekļus, man vajag bruņojumu. Mūsu prezidents ir ļoti drosmīgs. Viņam ciemošanās pie mūsu varoņiem, mūsu aizsargiem frontē ir pilnīgi normāla nodarbe. Tā nebija pirmā reize, kad viņš to darīja. Viņš devās arī uz Lisičansku, Severodoņecku, dienvidu fronti. Viņš turpinās apmeklēt mūsu karavīrus. Viņš saprot, ka viņam ir personīgi jāspēj viņiem skatīties acīs, runāt ar viņiem, paspiest roku un kaut kādā veidā atalgot. Viņš var viņiem pateikties visu ukraiņu un visu eiropiešu vārdā, jo viņi patiesi ir Eiropas vairogs austrumos.
Cik noguruši ir vīri frontē?
Protams, viņi ir noguruši. Karš ir ildzis vairāk nekā gadu. Tas ir psiholoģiski un fiziski grūts process. Tāpēc mēs cenšamies organizēt karavīru rotāciju. Bet tas ir karš: dzīves līmenis ir atšķirīgs, apstākļi ir atšķirīgi. Piemēram, es varu gulēt tikai 3-4 stundas dienā. Tas ir kļuvis par ieradumu.
Mēs esam dzirdējuši optimistiskus vēstījumus no Bahmutas. Cik optimistiski jūs esat, ka tur kaut kas mainīsies Ukrainai labvēlīgā virzienā?
Piemēram, krievi sāka uzbrukt Bahmutai pagājušā gada maijā. Viņi turpina uzbrukt bez būtiskiem rezultātiem. Bahmuta joprojām stāv kā cietoksnis. Šajā jomā esam samazinājuši krievu uzbrukuma spējas. Tas palīdz mūsu spēkiem noturēt frontes līnijas stabilitāti un dod mums laiku sagatavoties pretuzbrukumam. Tāpēc es redzu, ka arī krieviem trūkst munīcijas. Viņi arī ir noguruši. Viņi piedzīvojuši ļoti smagus zaudējumus, ir daudz bojāgājušo un ievainoto. Tas ir normāli, ka viņi katru dienu zaudē vismaz piecsimt karavīru. Kā nogalinātos un ievainotos. Tas nozīmē, ka katra diena tuvina mūsu uzvaru un viņu sakāvi.
Jūsu ministrijā izcēlās korupcijas skandāls saistībā ar pārtikas piegādēm karavīriem. Kāds šobrīd ir šīs lietas izmeklēšanas statuss?
Tas vairāk bija publisks korupcijas skandāls. Nav pierādījumu par korupciju. Drīzāk bija diskusija par lietderīgu naudas izlietojumu, pērkot pārtiku karavīriem, taču šī gada laikā neviens nesūdzējās par pārtikas kvalitāti vai kvantitāti. Protams, man ir mantojums ministrijā no PSRS laikiem – 30 gadi. Kā ministrs reformas sāku veikt 2021. gadā, bet pēc divarpus mēnešiem sākās pilna mēroga iebrukums. Tad man bija jākoncentrējas uz karaspēka nodrošināšanu ar ieročiem, nevis uz reformām. Tā man bija mācība, ka jāturpina reformas ministrijā, vienlaikus ar karu. Mēs to darām, turpinām reformas, jo tas ir svarīgi mūsu valsts nākotnei. Tas ir svarīgi mūsu nākotnei kā Eiropas kopienai.
Arī Igaunijā bijušas finansiālas problēmas saistībā ar Ukrainas palīdzības organizācijām. Kā jūs domājat, kāda būs ietekme uz cilvēkiem, kuri vēlas palīdzēt Ukrainai? Un kā jūs mudinātu cilvēkus joprojām palīdzēt un finansiāli atbalstīt Ukrainu?
Es domāju, ka divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Ukrainas budžets nevar segt visas mūsu vajadzības. Mēs cenšamies tērēt naudu militārām vajadzībām. Munīcijai, ieročiem un citam karaspēka aprīkojumam. Turklāt es domāju, ka igauņi, mūsu brāļu tauta, vēlas redzēt mūsu uzvaru kopā ar mums. Būt partneriem šajā uzvarā. Tas nozīmē, ka mums ir vajadzīga jebkāda veida palīdzība no Igaunijas. Piemēram, slimnīcas, droni mūsu militārajām vienībām vai humānā palīdzība un tā tālāk. Tāpēc, manuprāt, ir ļoti svarīgi cīnīties par Eiropas vērtībām. Mēs cīnāmies par Eiropas drošības arhitektūru. Kā valsts ar demokrātiskām vērtībām mēs cīnāmies pret autokrātiju, pret Krieviju.
Šonedēļ Vladimirs Putins tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu. Kāda ir Ukrainas nostāja Krievijas un Ķīnas attiecībās?
Mums ir ļoti spēcīgs pretkremliskais klubs jeb pretkremliskā koalīcija. Es to saucu par Ramstein klubu. Jo Ramšteinā šajā koalīcijā ir vairāk nekā 52 valstis. Krievi to redz un ir sapratuši, ka arī viņiem ir jāatrod partneri savai koalīcijai. Viņiem ir koalīcija ar Irānu un viņu droniem. Viņi mēģina pārliecināt Ziemeļkoreju pievienoties viņu koalīcijai, un viņi joprojām mēģina pārliecināt Ķīnu, jo Ķīna ir liela valsts ar milzīgiem resursiem. Tas nozīmē, ka Krievijas resursi būs izsmelti un viņiem vairs nebūs iespējas turpināt atklātu karu bez partneriem, bet es esmu optimists un domāju, ka Ķīna izmantos Krievijas resursus, piemēram, naftu, gāzi, koksni un tā tālāk, bet atklāti nesadarbosies ar Krieviju šajā karā, jo viņi spēlē savu ģeopolitisko lomu savā labā.
Igaunijā nepārtraukti runā par jauno pretuzbrukumu Ukrainā. Par to, kad, kā un pēc kura iniciatīvas tas nāks, stāsta eksperti. Vai šopavasar redzēsim atbrīvotas lielas platības?
Domāju, ka šogad mēs piedzīvosim ļoti pozitīvas pārmaiņas Ukrainai. Esmu pārliecināts, ka mēs turpināsim atbrīvot īslaicīgi okupētās teritorijas, kā tas tika darīts Kijivā, Čerņihivā, Sumi, Harkivā, Hersonā,. Tas viss turpinās.
