Pēc Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina vizītes Maskavā Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis uzaicināja Ķīnas līderi uz Ukrainu. To viņš norādīja intervijā ziņu aģentūrai Associated Press (AP).
“Mēs esam gatavi viņu šeit redzēt. Es gribu ar viņu parunāt. Man bija kontakti ar viņu pirms pilna mēroga kara sākuma. Bet visu šo laiku, vairāk nekā gadu, mēs nesazinājāmies,” sacīja Zelenskis.
Ukrainas prezidents arī norādīja, ka Vladimira Putina lēmums būvēt Baltkrievijā taktisko kodolieroču noliktavas ir Ķīnas prezidenta vizītes Maskavā rezultāts. Tātad, pēc Zelenska teiktā, Krievijas prezidents cer novērst uzmanību no tā, ka Ķīna Krievijai nav devusi nekādas garantijas.
“Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka vizīte Krievijai nenāca par labu,” sacīja Ukrainas prezidents.
Marta vidū laikraksts The Wall Street Journal (WSJ) ziņoja, ka Sji pēc tikšanās ar Putinu grasījies veikt sarunas ar Zelenski. Tomēr tām bija jānotiek, izmantojot video saiti, atzīmēja laikraksts.
Sji Dzjiņpins 20. martā lidoja uz Maskavu un veica sarunas ar Putinu un citām Krievijas amatpersonām. Ķīnas līderis aizlidoja tikai pēc 2 dienām.
Neskatoties uz ieilgušo vizīti, sarunu iznākums bija simbolisks – Krievijai neizdevās iegūt lielāku Ķīnas atbalstu, nekā tā jau bija saņēmusi. Jo īpaši netika parakstīts ilgi gaidītais līgums ar Kremli par Krievijas gāzes iegādi un cauruļvada Sila Sibiri-2 būvniecību .
Pušu vizītes laikā parakstīto dokumentu saraksts “izskatās diezgan vājš”, laikrakstam The Bell sacīja Kārnegi Starptautiskā miera fonda vecākais līdzstrādnieks Aleksandrs Gabujevs .
ASV Sji Dzjiņpina vizīti Maskavā nodēvēja par Krievijas kara noziegumu “diplomātisko piesegšanu”. Pekina ir gatava attaisnot Krievijas varas iestāžu zvērības, sacīja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Vienlaikus Vašingtona aicināja Ķīnas prezidentu runāt ar Zelenski.
“Sji Dzjiņpinam ir tieši jāuzklausa Ukrainas viedoklis, ne tikai Krievijas viedoklis,” sacīja ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.