Pēdējās dienās Krievijas augsta ranga politiķi apņēmīgi prognozēja, cik tanku Krievija ir spējīga saražot tuvākajā nākotnē. Pirmkārt, Dmitrijs Medvedevs paziņoja par milzīgu 1500 militāro transportlīdzekļu partiju 2023. gadam. Vēlāk Vladimirs Putins paziņoja par 1600 tankiem – bet nākamajiem trim gadiem. Šķiet, ka reālie ražošanas rādītāji ir daudz mazāki – papētīsim, kāpēc un kādi ir reāli iespējamie Krievijas bruņutehnikas ražošanas apjomi.
Ja PSRS laikos tankus ražoja vairākas lielas rūpnīcas, tad Krievijā ir tikai viens šāds uzņēmums, kaut arī milzīgs – tas ir Uralvagonzavod (UVZ) Ņižņijtagilā. Tātad, ja šodien saka “tanks tiek ražots Krievijā”, tas vienmēr nozīmēs “tanks tiek ražots Uralvagonzavodā”. Lai saprastu Krievijas iespējas, atliek novērtēt, cik daudz bruņumašīnu spēj saražot šis uzņēmums viens pats.
Krievijas Stratēģiju un tehnoloģiju analīzes centrs (CAST), kura interešu joma ietver bruņojumu, savā emuārā sniedza skaitļus par tanku ražošanu PSRS kopumā (tas ir, visos tajā laikā pastāvošajos uzņēmumos), kā arī UVZ padomju laikos un gados pēc PSRS sabrukuma . Pēc centra informācijas, Savienībā maksimāli saražotā bruņutehnika iekrita uz 80.gadiem – tad visas valsts rūpnīcas kopā varēja saražot ap 2000 tanku gadā.
Atsaucoties uz grāmatu “T-72 / T-90. Pieredze vietējo galveno kaujas tanku izveidē, ” kuru izdeva UVZ, organizācija atzīmēja, ka ražošanas maksimums šajā uzņēmumā bija 1985. gadā, kad rūpnīca saražoja 1559 T-72 tankus.
Tomēr PSRS bija nedaudz lielākas iespējas nekā mūsdienu Krievijai (un, iespējams, jebkurai industrializētai valstij). Savienība varētu ieguldīt “aizsardzībā” neadekvāti milzīgus līdzekļus – piemēram, Stokholmas Miera izpētes institūts padomju impērijas militāros izdevumus 1987. gadā novērtēja aptuveni trešdaļā no budžeta. Pirms nepilniem diviem gadiem situācija bija manāmi atšķirīga.
Runājot par pēcpadomju gadiem, CAST norāda, ka UVZ kaujas mašīnu ražošanas maksimums tika sasniegts 2000. gados, pateicoties eksporta piegādēm uz Indiju un Alžīriju – un pēc tam rūpnīca saražoja no 200 līdz 300 transportlīdzekļiem gadā, būdama lielākais tanku ražotājs pasaulē.
Aplēšot tanku skaitu, ko UVZ šobrīd spēj saražot, analītiķi runā par “vairākiem simtiem” T-90M un “Armat”, bet viss pārējais ir vecāki padomju laikā ražotie T-72 un T-80, kas ņemti no uzglabāšanas bāzēm,un kuriem tiek veikta sava veida modernizācija.
CAST arī minēja, ka tiks modernizēti arī vecāki tanki T-62 – 400 no šiem transportlīdzekļiem, pēc Krievijas deputāta Andreja Guruļeva teiktā, tiks uzlaboti citā uzņēmumā (Čitā). Frontā šādi tanki tiek periodiski sastapti – daži uzlabojumi ir saistīti ar ne tā jaunākā tēmēkļa uzstādīšanu. Tajā pašā laikā nekas neliedz viņiem tos formāli pievienot kopējam modernizēto mašīnu skaitam.
Tādējādi lielākā daļa “saražoto” krievu tanku jau ir saražoti ļoti sen. Starp citu, tas attiecas arī uz T-90M ražošanu – tālajā 2017. gadā UVZ apņēmās esošos pirmo versiju T-90 novest līdz šim līmenim (tas ir, “ražošana” de facto ir tikai modernizācija). Izrādās, ka reālā tanku produkcija var būt mazāka par “dažiem simtiem” vai pat simts – tam pietiek ar to, lai nedaudz uzlabotu no noliktavas izņemtos transportlīdzekļus.
Arī Rietumu un Ukrainas avoti sniedz līdzīgus skaitļus. Tātad 2023. gada marta sākumā plaši pazīstamais amerikāņu izdevums The Economist aprēķināja, cik tanku Krievija ražo – saskaņā ar publikāciju 20 mēnesī. Gadā tiek saražotas 240 tehnikas vienības – tas aptuveni sakrīt ar maksimālo UVZ saražoto daudzumu pēcpadomju gados.
Arī Ukrainas militārais izdevums Defence Express lēš Uralvagonzavod 20 tanku saražošanu mēnesī, taču atzīmē, ka Krievijā ir vairākas citas remonta rūpnīcas, kuras teorētiski spēj “atdzīvināt” līdz pat 70 tankiem tajā pašā laika posmā (no teksta gan nav skaidrs, vai šajā skaitā ir iekļautas arī 20 tehnikas vienības no UVZ). Galvenā problēma, kas neļauj “pārlēkt barjeru” diviem desmitiem tanku mēnesī, raksta medijs, ir kritiskais uguns vadības iekārtām nepieciešamo pusvadītāju trūkums.
Tajā pašā laikā Eiropas Komisija, kā atzīmē Defence Express, atsaucoties uz The Telegraph, šobrīd strādā pie sankcijām pret kompānijām, kas civilās produkcijas aizsegā importē pusvadītājus Krievijai – pēdējo mēnešu laikā šādas piegādes ir palielinājušās par 60-80. procentiem. Eiropas Savienības pārstāvji vēlas šo piegādi pēc iespējas samazināt – šajā gadījumā Krievijai būs vēl grūtāk ražot aprīkojumu un ieročus.
Rezumējot, mēs varam teikt, ka Uralvagonzavod un Krievija kopumā, visticamāk, nespēj saražot 1500-1600 patiesi jaunus tankus ne gada, ne trīs gadu laikā. Un lielais vairums “atbrīvoto” tehnikas vienību ir aprīkojums, kas izņemts no noliktavas bāzēm (no kurām, ja atceramies, tiek izņemta pat Staļina laikmeta tehnika). Pilnīgi jaunu tanku skaits, visticamāk, nepārsniegs 200 tanku gadā.