Krievijas varasiestādes sāk masveida vervēšanas kampaņu, lai papildinātu noplicinātos spēkus Ukrainā, kas, pēc Rietumu datiem, zaudējuši vairāk nekā 200 000 nogalināto un ievainoto cilvēku.
Kremlis izvirzījis uzdevumu savervēt bruņotajos spēkos 400 000 līguma karavīru un izsūtījis reģioniem atbilstošos rīkojumus, vēsta Bloomberg, atsaucoties uz avotiem, kas pārzina situāciju.
Pēc viņu teiktā, ar šādas vervēšanas palīdzību varas iestādes cer izvairīties no atkārtotas piespiedu mobilizācijas, kuras pirmais vilnis atteicās no atbalsta karam un izraisīja pilsoņu aizplūšanu uz ārzemēm.
Gandrīz visi mobilizētie – 300 tūkstoši cilvēku – jau ir izmesti uz Ukrainas fronti, uzskata aģentūras Bloomberg avoti no Ukrainas un Rietumu amatpersonu vidus. Un, lai gan ģenerāļi izmantoja visas iespējamās rezerves, plaši izziņotā ofensīva izvērtās fiasko: no 31. janvāra līdz 28. februārim armijai izdevās virzīties uz priekšu tikai 234 kvadrātkilometrus jeb 0,039% no Ukrainas teritorijas.
Izmetot armiju mīnu laukos un uzbrūkot ar “cilvēku viļņiem” Otrā pasaules kara komandieru stilā, krievu ģenerāļi nevarēja ieņemt nevienu Ukrainas pilsētu un uzstādīt tikai jaunus zaudējumu rekordus.
Tikmēr Kijiva gaida Rietumu tanku un ieroču ierašanos, ar kuriem tuvākajos mēnešos plāno veikt pretuzbrukumu. Viņa iespējamais mērķis būtu nogriezt Krievijas armiju no sauszemes tilta uz Krimu.
Daudzi valdībā un Kremlī šaubās, vai Krievija ir spējīga gūt panākumus ieilgušajā asiņainajā karā, norāda Bloomberg avoti. Taču prezidents Vladimirs Putins, uzsver avoti, turpina būt varas lobija ietekmē, kas notiekošo dēvē par eksistenciālu cīņu par valsts pastāvēšanu.
Vervēšanas kampaņas mērķis ir noturēt karavīru skaitu Ukrainā vismaz nemainīgā līmenī, norāda Bloomberg avoti. Pēc viņu domām, varas iestādes baidās veikt otro mobilizācijas vilni 2024. gadā paredzēto prezidenta vēlēšanu priekšvakarā, kurās Putins tiks pārvēlēts uz piekto termiņu.
Līdz šim reģioni pieņem darbā galvenokārt veterānus un lauku apvidu iedzīvotājus. Tajā pašā laikā virkne amatpersonu apšauba, ka ambiciozais plāns – 400 000 cilvēku – ir principā īstenojams.
Krievijas armija ir izsmēlusi militāros līdzekļus, taču “viņi uzskata, ka viņiem ir milzīgas darbaspēka rezerves,” saka Dara Masikota, Rand Corp. analītiķe.
Viņa uzskata, ka Kremļa plāns ir nereāls: armijā ies tikai “piekautie patrioti” jeb nabadzīgākie. Bet pat ar viņiem ģenerālštābs diez vai spēs virzīties uz priekšu frontē, saka Massikota: “Ja vien viņi neieviesīs kara laika likumus un nepāries uz kara ekonomiku.”
