2022. gadā svaigpiena gada vidējā iepirkuma cena pieauga par 153 eiro par tonnu jeb 48,2 %, sasniedzot 471 eiro par tonnu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.
Viszemākā vidējā svaigpiena iepirkuma cena bija janvārī (417 eiro par tonnu), bet visaugstākā – augustā (498 eiro par tonnu). Sākot ar septembri, vērojama pakāpeniska iepirkuma cenas lejupslīde līdz 483 eiro par tonnu decembrī.
2022. gadā kopējais iegūtā svaigpiena apjoms (ieskaitot kazu pienu) bija 975,3 tūkstoši tonnu, kas ir par 16,9 tūkstošiem tonnu jeb 1,7 % mazāk nekā 2021. gadā. No kopējā saražotā svaigpiena 810,9 tūkstošus tonnu jeb 83,3 % iepirka piena iepirkšanas un pārstrādes uzņēmumi (2021. gadā – 812,6 tūkstošus jeb 82,1 %).
Neliels svaigpiena ražošanas apjoma pieaugums novērojams Vidzemē – par 2,3 tūkstošiem tonnu jeb 0,9 %, bet lielākais kritums bija Latgalē – par 7,8 tūkstošiem tonnu jeb 4,0 %.
Slaucamo govju skaits turpina samazināties – no 131,2 tūkstošiem 2021. gada beigās līdz 127,8 tūkstošiem jeb par 2,6 % mazāk 2022. gada beigās. Lielākais slaucamo govju skaita samazinājums vērojams saimniecībās, kuras audzē līdz 5 slaucamām govīm – par 1,4 tūkstošiem jeb 11,4 %, savukārt saimniecībās ar 300 un vairāk slaucamām govīm, to skaits pieauga par 1,9 tūkstošiem jeb 6,1 %. Slaucamo govju skaita kritums vērojams visos reģionos, lielākais Zemgalē – par 0,9 tūkstošiem jeb 3,8 %.
Vidējais izslaukums no vienas slaucamās govs palielinājās par 130 kilogramiem jeb 1,8 %, sasniedzot 7 492 kilogramus gadā.
Pieaug cūku, putnu, aitu un kazu gaļas ražošana, samazinās – liellopu gaļas ražošana
2022. gadā gaļas ražošanā Latvijā vērojams pieaugums – saražoti 94,2 tūkstoši tonnu gaļas, kas ir par 0,8 tūkstošiem tonnu jeb 0,8 % vairāk nekā 2021. gadā. Ražošanas apjoma pieaugums vērojams cūkgaļai – par 2,3 %, putnu gaļai – par 2,2 %, aitu un kazu gaļai – par 1,0 %, savukārt liellopu gaļas ražošanas apjoms samazinājās par 6,5 %.
Lielākais gaļas ražošanas apjoma pieaugums novērojams Kurzemē – par 0,5 tūkstošiem tonnu jeb 6,3 %, bet lielākais kritums bija Latgalē – par 0,6 tūkstošiem tonnu jeb 8,4 %.
Gaļas ražošanas struktūrā lielākais īpatsvars bija cūkgaļai un putnu gaļai. Lielākais īpatsvara pieaugums bija putnu gaļai no 34,7 % 2015. gadā līdz 40,8 % 2022. gadā no kopējās saražotās gaļas. Cūkgaļas īpatsvars samazinājās līdz 41,1 % (2015. gadā – 42,0 %), liellopu gaļas – līdz 16,9 % (2015. gadā – 22,0 %).
Liellopu eksportā pieaugums, cūku eksportā – kritums
Eksportēto dzīvo liellopu skaits 2022. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par 4,1 tūkstošiem jeb 6,7 %. Importēto liellopu skaits samazinājās par 2,2 tūkstošiem jeb 48,0 %.
Dzīvo cūku eksports 2022. gadā samazinājās par 16,1 tūkstošiem jeb 7,8 % salīdzinājumā ar 2021. gadu. No kopējā eksportēto cūku skaita 69,3 % bija sivēni tālākai nobarošanai (2021. gadā – 73,8 %). Importēto cūku skaits samazinājās par 25,5 tūkstošiem jeb 27,4 %.
Eksportēto dzīvo aitu skaits 2022. gadā samazinājās par 7,0 % salīdzinājumā ar 2021. gadu.
Detalizētāk par dzīvnieku importu un eksportu var uzzināt oficiālās statistikas portālā sadaļā “Preču ārējā tirdzniecība (imports, eksports)”.
Gada beigās cūku skaits samazinājās par 5,8 %
2022. gada beigās cūku un aitu skaits bija samazinājies attiecīgi par 19,1 tūkstoti jeb 5,8 % un 3,0 tūkstošiem jeb 3,3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Liellopu skaits samazinājās nedaudz – no 393,5 tūkstošiem 2021. gada beigās līdz 391,4 tūkstošiem 2022. gada beigās (samazinājums par 2,1 tūkstoti jeb 0,5 %).
Turpretī kazu un zirgu skaitā bija vērojams neliels pieaugums, attiecīgi par 2,5 % un 3,3 %.
Olu ražošanā pieaugums par 5,6 %
2022. gada beigās dējējvistu skaits samazinājās par 51,7 tūkstoti jeb 1,5 %. Saražoti 872,2 milj. olu, kas ir par 46,6 milj. jeb 5,6 % vairāk nekā 2021. gadā. No kopējā saražoto olu daudzuma 98 % bija vistu olas (2021. gadā – 97 %). Vidēji no vienas dējējvistas ieguva 307 olas, kas ir par 2,7 % vairāk nekā 2021. gadā.
