Gadu pēc kara sākuma to turpina atbalstīt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas iedzīvotāju.
Tā teikts socioloģiskās grupas ”Russian Field” pētījumā, kas analizē Krievijas Federācijas pilsoņu artieksmes maiņu pret karu Ukrainā, un nesen veica jau vienpadsmito aptauju vilni.
Kā krievi attiecas pret karu?
Saskaņā ar pētījumu, lielākā daļa respondentu (69%) teica, ka atbalsta “speciālo militāro operāciju” (SMO), 22% neatbalsta (pārējie teica, ka nav izlēmuši vai atteicās atbildēt). 12% aptaujāto atzinuši, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainā viņu viedoklis par “militāro operāciju” mainījies SMO par labu. Pretējais tika teikts trīs reizes retāk. Kopumā atbalsta līmenis “militārajai operācijai” ir palicis praktiski nemainīgs kopš 2022. gada maija, atzīmē ”Russian Field” sociologi.
Kurš gribētu atcelt karu
Puse aptaujāto (52%) neatceltu agrāk pieņemto lēmumu sākt karu, pat ja viņiem būtu iespēja to darīt. Tajā pašā laikā tā darītu trešā daļa aptaujāto (34%). 14% bija grūti vai viņi atteicās atbildēt uz jautājumu. To īpatsvars, kas atceltu “militāro operāciju”, sieviešu vidū ir par 4 procentpunktiem lielāks.
Arī ”Russian Field” pētījums parādīja augstāku vecākās paaudzes kareivīgumu. Jauniešu (līdz 30 gadiem) par lēmuma atcelšanu iestājas puse aptaujāto, vecuma grupā no 30-44 gadiem – vairāk nekā 40%, grupā no 45 gadiem un vairāk – aptuveni ceturtā daļa.
“To īpatsvars, kuri jau agrāk būtu atcēluši “militāro operāciju”, ir augstāks starp Krievijas iedzīvotāju maznodrošinātajiem slāņiem (46%). Tāpat to, kuri vēlas atcelt lēmumu sākt karadarbību, vairāk ir to respondentu vidū, kuri nav precējušies un kuriem nav bērnu. “Militārās operācijas” atcelšanas atbalstītāju visvairāk ir YouTube skatītāju vidū un vismazāk TV skatītāju vidū,” raksta sociologi.
Pēc ”Russian Field” datiem, gada laikā to respondentu skaits, kuri vēlētos atcelt “militāro operāciju”, pieaudzis par 6%, savukārt to respondentu skaits, kuri to neatceltu, gluži pretēji, samazinājies par 5%. Tajā pašā laikā kopš septembra beigām-oktobra sākuma atcelšanas atbalstītāju un pretinieku proporcija praktiski nav mainījusies.
Vai ir nepieciešams sākt miera sarunas
Krievijas sabiedrībā viedokļi par šo jautājumu dalās. Puse aptaujāto uzskata, ka “speciālā militārā operācija” ir jāturpina (49%), 40% atbalsta pāreju uz miera sarunām. Vēl 10% bija grūti atbildēt uz jautājumu.
Interesanti, ka vīriešu vidū vairāk nekā puse ir par “militārās operācijas” turpināšanu, savukārt sieviešu vidū viedokļi dalās aptuveni vienādi. Šeit tiek atkārtota arī tēze par vecākās paaudzes atbalstu karam: lielākā daļa aptaujāto, kas jaunāki par 45 gadiem, atbalsta pāreju uz miera sarunām, bet lielākā daļa respondentu vecumā no 45 gadiem ir par karadarbības turpināšanu.
Interesanti ir arī tas, ka kara turpināšanu atbalsta turīgākie krievi. Pieaugot ienākumu atšķirībai, pieaug to respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka “militārā operācija” ir jāturpina: no 39% nabadzīgāko līdz 64% bagātākajā respondentu grupā.
Attieksme pret iespējamo kara apturēšanu
Putina potenciālo lēmumu parakstīt mieru atbalstītu 66% aptaujāto, tikai aptuveni ceturtā daļa (24%) šādu lēmumu neatbalstītu. Miera līguma parakstīšanu biežāk atbalsta sievietes un respondenti, kas jaunāki par 45 gadiem.
Vai karš Krievijai norit labi
Pēc ”Russian Field” sociologu domām, salīdzinot ar pētījuma pēdējo vilni (2022. gada 29. novembris–5. decembris), respondenti sākuši sniegt pozitīvākus vērtējumus par karadarbības gaitu Ukrainā. Tādējādi vairāk nekā puse aptaujāto (56%) “militārās operācijas” gaitu vērtē kā veiksmīgu Krievijas armijai. Tajā pašā laikā aptuveni ceturtā daļa (23%) uzskata, ka “militārā operācija” risinās neveiksmīgi. Vēl 21% bija grūti vai viņi atteicās atbildēt uz jautājumu.
To cilvēku īpatsvars, kuri uzskata karadarbības gaitu par veiksmīgu, pieaug no jaunākiem uz vecākiem. Gan vīriešu, gan sieviešu vidū vairāk nekā puse aptaujāto “militārās operācijas” gaitu vērtē kā veiksmīgu.
Sociologi norāda, ka neatkarīgi no galvenā informācijas avota par karu lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka Krievijas armijas militārās operācijas norit labi. Tomēr var pamanīt galveno tendenci: viedoklis par KF bruņoto spēku panākumiem vismazāk izplatīts to vidū, kuri ziņas saņem galvenokārt no YouTube (49%) un Telegram kanāliem (51%).
Vai Krievija virzās pareizajā virzienā?
Divas trešdaļas aptaujāto (67%) uzskata, ka Krievija virzās pareizajā virzienā. 22% aptaujāto ceļu, ko valsts iet, nosauca par nepareizu, vēl 12% bija grūti vai viņi atteicās atbildēt. Piekrišana pieaug, palielinoties respondentu vecumam.
Respondenti ar zemu un ļoti zemu labklājības līmeni ievērojami retāk atbalsta Krievijas attīstības virzienu nekā cilvēki ar vidējiem ienākumiem. Tajā pašā laikā lielākajai daļai turīgāko respondentu ir pozitīva attieksme pret ceļu, pa kuru iet valsts.
Kas vēl ir interesants pētījumā
Starp neaizmirstamākajiem kara notikumiem krievi izcēla tā sākumu 2022. gada 24. februārī, Krievijas karaspēka padošanos Hersonā, Mariupoles un Soledāras ieņemšanu, kā arī mobilizācijas sākumu.
Starp mērķiem, ko Krievija, pēc tās pilsoņu domām, sasniegusi kara laikā, ir “teritoriju atbrīvošana” (runa ir par DTR un LTR), teritoriju “aneksija”, “fašisma iznīcināšana” un “Ukrainas demilitarizācija”.
Pie lietām, kuras personīgi skāris karš, krievi nosauca dzīves līmeni, ienākumus un cenas (22%), kā arī emocionālo fonu un garīgo veselību (22%).
Aptaujāto vidū dominē viedoklis, ka “militārā operācija” ilgs vairāk nekā gadu (42%). Mazāks respondentu skaits prognozē, ka karadarbība Ukrainā ilgs ne vairāk kā gadu (33%).
Apmēram trešdaļa aptaujāto (31%) neko nezina par PMK īpašnieka Vāgnera Jevgeņija Prigožina darbību kara laikā, vēl 12% ir grūti to novērtēt. Taču 41% aptaujāto šīs personas darbību vērtē pozitīvi, 15% – negatīvi.
Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto vīriešu (36%) apgalvo, ka dosies armijā otrā mobilizācijas viļņa gadījumā, vairums no viņiem grasās to darīt pēc pavēstes saņemšanas. Ignorēšanas vai izvairīšanās stratēģiju izvēlas katrs ceturtais respondents (24%).
Kā galvenos informācijas avotus par kara gaitu respondenti visbiežāk minējuši televīziju (38%), Telegram kanālus (18%) un tiešsaistes medijus (12%).
Pētījums tika veikts 2023. gada janvārī-februārī, izmantojot telefonaptauju, izlasē bija 2000 respondentu (pētnieki atzīmē, ka tas ir reprezentatīvs pēc dzimuma, vecuma Krievijas Federācijā un īpaši federālajos apgabalos). Maksimālais izlases kļūdas lielums ar 95% varbūtību nepārsniedz 2,19%.
Jāpiebilst, ka socioloģiskie pētījumi, kas veikti valstīs ar augstu represiju līmeni un spiedienu uz sabiedrību, var nebūt būtiski respondentu baiļu dēļ. Par to liecina pats ”Russian Field” pētījums – 24% aptaujāto sacīja, ka baidās piedalīties aptaujās par kara tēmu.