Atvaļinātais ASV armijas brigādes ģenerālis intervijā ASV medijiem izteica savu viedokli par pavasara karadarbības dinamiku Ukrainā un Vašingtonas un Maskavas attiecību “eskalācijas vadību”
Kevin, ģenerālis Millejs, ASV Bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks, dienu iepriekš sacīja: “Mums ir ļoti, ļoti rūpīgi jāpārvalda eskalācija,” atsaucoties uz situācijas turpmāku saasināšanos ar Krieviju.
Vai, jūsuprāt, kļuva vēl grūtāk pārvaldīt eskalāciju pēc tam, kad Krievija apturēja dalību START-3 līgumā?
Pirmkārt, es piekrītu ģenerālim Millejam, ka eskalācija ir atbilstoši jāpārvalda, taču es arī zinu, ka ģenerālis Millejs apzinās, un es arī piekrītu, ka ir ļoti bīstami domāt, ka eskalāciju var droši pārvaldīt aktīva kara laikā.
Situācija šobrīd ir ļoti bīstama, un to saasina pastāvīgie Krievijas draudi saistībā ar kodolieročiem.
Dalības apturēšana Līgumā par stratēģisko kodolieroču ierobežošanu START-3 noved pie tā, ka kodoldraudi no vietējiem draudiem un taktisko kodolieroču izmantošana pret Ukrainu tiek iekļauti stratēģisko draudu kategorijā.
Šo prezidenta Putina soli nav viegli atsoļot atpakaļ, jo viņš izvirzīja nosacījumus atgriešanai pie START-3 līguma, kurus Rietumiem būs grūti izpildīt. It īpaši, ja runa ir par viņa nosacījumu, ka Francija un Apvienotā Karaliste ir jāpievieno līgumam un, ka to kodolarsenāls jāiekļauj START 3.
Tāpēc šis prezidenta Putina solis ievērojami palielina eskalāciju. Tas ir par ieroču veidu, kas mūs visus satrauc, proti, kodolieročiem, kas ir vērsti tieši pret ASV.
Kevin, pēdējo divu nedēļu laikā ir daudzkārt minēts, ka Krievija jau ir sākusi ofensīvu Ukrainā. Ko var teikt par šo uzbrukumu? Kādu kvalitātes novērtējumu jūs tam piešķirtu?
Es redzu, ka šī ofensīva sākas lēni un ka tas nav zibenskarš. Šīs ofensīvas lēnas attīstības iemesls ir tas, ka pirmajos 12 kara mēnešos Krievijas karaspēks saprata, ka nevar veikt zibenskara operāciju pret Ukrainas armiju.
Tā mēs to saprotam. Tas ir, mēs neredzēsim zibens ofensīvas ar pilsētu un jaunu teritoriju sagrābšanu. Mēs redzēsim ieguvumus un zaudējumus teritorijās no vienas līdz divām jūdzēm vai ne vairāk kā līdz piecām jūdzēm.
Es teiktu, ka tagad, ņemot vērā esošās pozīcijas, Krievijas armija nedemonstrē lielus panākumus pret Ukrainas armiju. Tomēr ofensīva ir tikko sākusies un ir pāragri spriest, vai tā būs veiksmīga.
Joprojām daudz kas notiek: gan karaspēks, gan militārā palīdzība, ko mēs apsolām sniegt, bet kas vēl nav piegādāta. Arī Krievija šobrīd trenē daudzus pagājušā gada rudenī mobilizētos kaujiniekus. Tāpēc ir pāragri spriest, vai Krievijas armijai izdosies atgūt Bahmutu un lielāko daļu Doņeckas apgabala, ko tā vēl cenšas pilnībā ieņemt. Es ļoti ceru un ticu, ka Ukrainas armija to spēs novērst, bet redzēsim, kas notiks.
Kevin, attiecībā uz ieroču piegādi tagad daudz tiek apspriesta tanku piegāde Ukrainai. Tika runāts arī par militāro iznīcinātāju piegādēm. Ukraina nemitīgi atkārto, ka tas jādara pēc iespējas ātrāk, bet rietumvalstis sūta tankus pēc saviem grafikiem.
Kā jūs raksturotu šo dinamiku? Un vai jūs domājat, ka šie ieroči Ukrainā nonāks laicīgi, pārāk vēlu vai tieši Krievijas ofensīvas vidū?
Es domāju, ka jau pastāv vienprātība, kā arī zināms spiediens attiecībā uz pēdējo svarīgo ieroču kategoriju piegādi, ko pieprasa ukraiņi. Tas ietver lidmašīnas un liela attāluma artilēriju, kā arī raķešu sistēmas, ja iespējams. Mēs jau esam saskaņojuši tanku nosūtīšanu.
Ukrainas armija jau ilgu laiku ir lūgusi piegādāt iznīcinātājus. Šķiet, ka mūsu nostāja par to nodrošināšanu kļūst mīkstāka. Es domāju, ka tas ir labi.
Nedomāju, ka kāda militārā tehnika Ukrainā var ierasties par vēlu vai par agru. Ukraiņi, protams, vēlas, lai piegādes tiktu veiktas ātrāk, taču pat tad, ja mēs šodien nolemjam nogādāt Ukrainā F-16 vai kādu citu iznīcinātāju, viņi saprot un mēs visi saprotam, ka tas nenotiks uzreiz. Galu galā jums ir jāapmāca piloti un mehāniķi. Būs arī loģistikas kavējumi, kas saistīti ar jaunu ieroču piegādi. Protams, labāk būtu sākt šo procesu tagad, nevis teikt, ka šim karam tas jau ir par vēlu un to nevajadzētu atlikt.
Mums ir jānodrošina ieroči tagad, pat ja mēs runājam par Ukrainas armijas aprīkošanu pamiera posmā vai miera periodā, kas sekos šim karam.
Kevin, vai tā ir taisnība, ka pilotu apmācība šiem iznīcinātājiem var ilgt līdz trim gadiem?
Šis ir standarts iznīcinātāju pilotu apmācībai Rietumu gaisa spēkos. Protams, ja paņemsiet jaunu puisi no Kijivas ielas, viņam būs nepieciešams daudz laika, lai mācītos. Varbūt ne trīs gadus, bet noteikti vairāk nekā gadu.
Savukārt Ukrainā jau ir profesionāli piloti, kuri gaida lidmašīnas. Daži jau zināmā mērā ir apmācīti un viņiem ir pamatzināšanas par iznīcinātāju vadību. Viņu apmācībai noteikti nebūs vajadzīgi trīs gadi.
Piemēram, mēs lēšam, ka, lai apmācītu karavīru Patriot sistēmas lietošanā ASV, nepieciešams pusotrs līdz divi gadi. Bet šīs ieroču sistēmas faktiski darbojas automatizētā režīmā ar ļoti ierobežotu cilvēku iesaisti, kur lielāko daļu funkciju veic dators. Taču personāla apmācība ir nepieciešama, lai sagatavotu labākos speciālistus, kas spēj novērot šo sistēmu darbību, veikt to apkopi un remontu un pareizi uzstādīt šaušanas pozīcijās. Bet, lai kļūtu par kvalificētu raķešu speciālistu vai virsnieku, nav vajadzīgs pusotrs gads. To var izdarīt daudz īsākā laika posmā.
Kevin, ASV armijas ieroču un aprīkojuma iegādes kontroles sekretārs Dags Bušs sacīja, ka ASV armija plāno palielināt artilērijas šāviņu ražošanu par 500 procentiem, no 15 000 mēnesī līdz 70 000 mēnesī. Par to ziņoja CNN. Teksasā tiek atvērta jauna militārā rūpnīca, lai apmierinātu Ukrainas armijas vajadzības pēc militārās produkcijas.
Un šajā gadījumā mēs runājam par karu, kurā ASV pat nav tieši iesaistītas. Vai tas ir vēsturiski bezprecedenta gadījums, ka ASV šādā kontekstā palielina militāro ražošanu tādā mērā?
Tas nav bezprecedenta gājiens. It īpaši, ja atceraties, kas notika pirms Otrā pasaules kara, kad ASV sāka palielināt munīcijas, militārā aprīkojuma, lidmašīnu un karakuģu ražošanas tempus.
Toreiz mēs nodrošinājām militāro produkciju Eiropas valstīm, kuras jau cīnījās karā, kas sākās 1938. gadā.
Tāpēc tas, ko mēs darām šobrīd, nav nekas jauns, bet pēdējo 50-70 gadu laikā, tas ir, pēc Otrā pasaules kara beigām, šādi tempi, protams, ir bezprecedenta. Šī iemesla dēļ mums atkal nākas sev uzsist dažus punus.
Militārās ražošanas pieauguma rezultātā Pentagonam var nākties vēl vairāk palielināt budžetu, kas jau šodien ir rekordaugsts. Vai aizsardzības departamentam šajā ziņā ir rīcības brīvība?
Es domāju, ka vēl ir iespējas palielināt ASV militārpersonu budžetu, taču ASV Aizsardzības ministrijai būtu rūpīgi jāskatās uz savām iekšējām vajadzībām un, ja iespējams, jāsamazina tekošās izmaksas. Tam vajadzētu būt viņu galvenajai prioritātei, jo ASV Aizsardzības departamentam ir jāatzīst un jau tagad tas apzinās slogu, kāds tas ir ASV ekonomikai un kopējam ASV budžetam.
Tāpēc es domāju, ka ASV Aizsardzības ministrija sāks samazināt izdevumus, taču jums ir taisnība, ka viņu budžets tomēr atkal palielināsies. Ir ļoti svarīgi šos līdzekļus ieguldīt tieši tagad, kad notiek karš, kad notiek kaujas un ienaidnieks ir uz sliekšņa. Tagad nav īstais brīdis samazināt aizsardzības budžetu.
