Krievijas varas iestādes plāno palielināt atbalstu prezidentam Vladimiram Putinam 2024. gada vēlēšanās. Pagājušajā nedēļā Kremļa iekšpolitiskā bloka, kuru uzrauga prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko, darbinieki rīkoja semināru. Tajā noteica kampaņas galvenos mērķus, medijam RBC pastāstīja trīs avoti, kas ir pazīstami ar sarunas saturu.
Saskaņā ar vienu no viņiem, varasiestādes plāno palielināt vēlēšanu aktivitāti un atbalstu Putinam, salīdzinot ar 2018. gada vēlēšanām. Runa bija par to, ka rezultāti būtu “labāki nekā pēdējās kampaņas laikā”, sacīja cits publikācijas avots. Tad valsts vadītājs, pēc CVK datiem, saņēma vairāk nekā 76% balsu. 2024.gada vēlēšanās svarīgs būs ne tikai rezultāts procentos, bet arī absolūtos skaitļos, precizēja trešais avots.
Tāpat sanāksmē runāts, ka atbalsts Putinam ir augsts un šāds pilsoņu konsolidācijas līmenis ap prezidentu ir jāsaglabā. Turklāt vēlēšanām jābūt sarīkotām laikā – 2024. gada martā, kā savā vēstījumā Federālajai sapulcei teica pats prezidents.
Iepriekš RBC rakstīja, ka Vladimirs Putins joprojām ir Kremļa galvenais kandidāts. Viņa dalība tiek uzskatīta par bāzes scenāriju. Tajā pašā laikā pats prezidents vēl nav paziņojis, ka būtu nolēmis piedalīties vēlēšanās. Savā vēstījumā Federālajai Asamblejai viņš minēja, ka balsošana notiks “stingrā saskaņā ar likumu, ievērojot visas demokrātiskās konstitucionālās procedūras”.
Putins ieguva iespēju piedalīties piektajās prezidenta vēlēšanās 2020. gadā, kad Krievijā tika pieņemti Konstitūcijas grozījumi. Tie pavēra ceļu viņa valdīšanai vēl 12 gadus.
Krievijas veiktajai četru Ukrainas reģionu – Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjes apgabalu – aneksijai vajadzētu palielināt Putina reitingu un viņa vēlēšanu rezultātus, uzskata viens no RBC sarunu biedriem. Pēc viņa teiktā, par pašreizējo prezidentu, visticamāk, balsos tie okupēto reģionu iedzīvotāji, kuri balsoja par pievienošanos Krievijai.
Par pievienošanos Krievijai tā dēvētajos “referendumos” atkarībā no reģiona nobalsoja no 87 līdz 99% iedzīvotāju. Tomēr joprojām ir daudz jautājumu par balsošanas procedūru. Prokrieviskā administrācija burtiski piespieda pilsoņus balsot, izmantojot draudus un spiedienu uz viņiem. Piemēram, vēlēšanu komisijas locekļi bruņotu vīru pavadībā staigāja no dzīvokļa uz dzīvokli.
