ASV un Vācijas līderi privāti pārrunās turpmākos centienus atbalstīt Ukrainu un bažas par Ķīnas politiku
ASV un Vācija strādā roku rokā ar Ukrainu un NATO militārās alianses stiprināšanu, Baltajā namā žurnālistiem sacīja prezidents Džo Baidens kopā ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, kurš piektdienas pēcpusdienā ieradās Vašingtonā, lai tiktos ar ASV prezidentu.
Šolcs sacīja, ka ir svarīgi sūtīt signālu, ka sabiedrotie turpinās atbalstīt Ukrainu. Pirms slēgtās sanāksmes abi vadītāji īsi runāja Ovālajā kabinetā ar reportieriem. Paredzams, ka sarunu galvenie temati būs atbalsta palielināšana Ukrainai, kā arī bažas par iespējamo Ķīnas ieroču piegāžu sākšanu Krievijai.
Šāds solis varētu krasi mainīt kara trajektoriju, ļaujot Maskavai papildināt savus izsmeltos ieroču krājumus. Ķīna ir Vācijas galvenais tirdzniecības partneris, un Eiropas valstis mēdz būt piesardzīgākas pret Pekinu nekā ASV. Tomēr ir pazīmes, ka tas var mainīties, saasinoties globālajai konkurencei.
Šolcs ceturtdien savā runā Bundestāgā mudināja Ķīnu “izmantot savu ietekmi Maskavā, lai piespiestu izvest Krievijas karaspēku un nepiegādātu ieročus agresorvalstij Krievijai”.
Pēdējo reizi Vācijas kanclers Baltajā namā viesojās pirms nedaudz vairāk kā gada, īsi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Atšķirībā no oficiālajām valsts vizītēm, piemēram, Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizītes Vašingtonā pagājušajā gadā, šoreiz nekādas ceremonijas vai svinības nav gaidāmas. Proti, nebūs tradicionālās preses konferences, kurā abi vadītāji parasti atbild uz abu valstu pārstāvju žurnālistu jautājumiem.
Tikšanās ir privāta. Baidens un Šolcs lielāko daļu sava laika pavadīs viens pret vienu formātā, bez padomnieku vai citu viņu administrāciju pārstāvju klātbūtnes.
Opozīcijas līderis Frīdrihs Mercs intervijā Vācijas telekompānijai Welt apsūdzēja Olafu Šolcu informācijas glabāšanā slepenībā par viņa braucienu uz Vašingtonu, kas notiks bez tradicionālās preses konferences. Mercs ierosināja, ka Šolcam vajadzētu nomierināt sašutumu, kas radās ASV saistībā ar Berlīnes kavēšanos noslēgt vienošanos par tanku piegādi Ukrainai. Šolcs noraida nesaskaņu esamību starp sabiedrotajiem.
Uz Associated Press jautājumu par viņa vizītes apstākļiem, Šolcs sacīja, ka viņš un Baidens “vēlas runāt viens ar otru tieši”, lai apspriestu “globālo situāciju, kurā lietas ir kļuvušas ļoti sarežģītas”.
“Ir svarīgi, lai tik tuvi draugi varētu pastāvīgi apspriest visus šos jautājumus,” sacīja Vācijas vadītājs.
ASV un Vācija cieši sadarbojas, sniedzot Ukrainai militāro un humāno palīdzību. Tomēr sabiedroto vidū bieži rodas spriedze par tādiem jautājumiem kā tanku nodrošināšana, bet Vašingtona dažkārt kritizējusi Berlīnes neizlēmību.
Otrajā kara gadā būs ļoti svarīgi nodrošināt nepārtrauktu ieroču piegādi Kijivai, jo īpaši tāpēc, ka abas puses plāno pavasara ofensīvu.
“Mēs lepojamies ar mūsu kopīgajiem centieniem,” ceturtdien sacīja Baltā nama nacionālās drošības pārstāvis Džons Kērbijs. Viņš norādīja, ka ASV neredz nekādas pazīmes, ka Ķīna būtu pieņēmusi lēmumu par ieroču piegādi Krievijai.
Makss Bergmans, bijušais Valsts departamenta ierēdnis, kurš vada Eiropas programmu Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrā (CSIS), ziņu aģentūrai The Associated Press sacīja, ka ASV bieži vēlas, lai Vācija, pasaulē piektā lielākā ekonomika un Eiropas lielākā ekonomika, būtu aktīvāka. uz pasaules skatuves.
“Ir cerība, ka… Vācija pārņems vadību,” viņš teica.
Vācija ir nogājusi garu ceļu, lai nostiprinātu savu aizsardzību, sacīja Bergmans, taču vēl ir daudz darāmā.
“Vācu skatījums uz pasauli ne vienmēr sakrīt ar amerikāņu pasaules uzskatu,” sacīja CSIS analītiķis.