Šķiet, ka Kremļa mēģinājums nodrošināt ieroču piegādes no Ķīnas armijai, kas alkst pēc šāviņiem un raķetēm, bijis veltīgs.
Pekina neapsver “nāvējošas” palīdzības sūtīšanu Krievijai, ko izmantot karā Ukrainā, trešdien notikušajā brīfingā sacīja Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Vans Veņbins .
Ziņojumus, ka Ķīna varētu iesaistīties Krievijas militārajā atbalstā, viņš nosauca par “baumām, ka ASV un NATO ir izplatījušās kopš Ukrainas krīzes sākuma”.
Ķīnas Ārlietu ministrijas paziņojumi izskanējuši brīdī, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins Kremlī uzņēma Ķīnas augstākā ranga diplomātu, Ķīnas Komunistiskās partijas čekas biedru Vanu Ji.
“Mēs esam pateicīgi jums un visiem jūsu kolēģiem,” Putins sacīja Van Ji.Kopš kara sākuma Ķīna ir dubultojusi preču piegādi Krievijai līdz 10 miljardiem dolāru mēnesī, aizstājot sankciju apturēto Rietumu importu. Ķīna ir dramatiski palielinājusi arī Krievijas naftas iepirkumus, līdz februāra vidum sasniedzot 1,5 miljonus barelu dienā.
Tirdzniecības apgrozījums starp Krieviju un Ķīnu pagājušajā gadā sasniedza 185 miljardus ASV dolāru. “Mēs izvirzījām sev mērķi 2024. gadā sasniegt 200 miljardus ASV dolāru. Ir pamats uzskatīt, ka mēs sasniegsim savus mērķus.., varbūt pat agrāk, nekā plānojām.”, teica Putins Van Ji.
Taču papildus ekonomiskajai palīdzībai Kremlis pieprasa Ķīnai ieročus, CNN sacīja avoti, kas ir pazīstami ar ASV un Eiropas izlūkdienestiem.
Kopš iebrukuma Ukrainā, pēc Rietumu datiem, Krievijas armija ir zaudējusi pusi no kaujas gatavajiem tankiem un izsīkusi precīzi vadāmo raķešu krājumi. Nobeigumam tuvojas arī Irānas droni, ar kuriem ģenerāļi trieca Ukrainas pilsētu infrastruktūru. To izmantošana pēdējo 10 dienu laikā ir strauji samazinājusies, kas nozīmē, ka komanda glābj, Bloomberg sacīja Eiropas amatpersonas . Viņuprāt, Krievija aktīvi meklē kādu, kas varētu palīdzēt atrisināt bruņojuma trūkuma problēmu.
Saskaņā ar CNN avotiem Ķīnas kompānijas Krievijas armijai piegādājušas nenāvējošas preces, piemēram, ķiveres un bruņuvestes. ASV brīdināja savus sabiedrotos, ka Ķīna varētu pāriet uz tiešajām ieroču piegādēm. Tiešu mutisku brīdinājumu saņēma arī pats Vans Ji, kurš Minheni apmeklēja pirms Maskavas apmeklējuma.
ASV ir “dziļi nobažījušās” par iespējamo letālo Ķīnas “palīdzību” Maskavai, pēc sarunām ar Vanu Ji sacīja valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Blinkens “diezgan vaļsirdīgi” runāja par sekām, ar kurām Ķīna saskarsies, ja tā spers šādu soli. ASV Valsts departamenta amatpersona sacīja CNN.
Pats Vans Ji Minhenes konferencē, kur pirmo reizi nebija uzaicināts neviens Krievijas valdības pārstāvis, steidzās apliecināt, ka, neskatoties uz ciešajām attiecībām ar Maskavu un nepiedalīšanos sankcijās, Pekina neatbalsta Kremli konfrontācijā ar Kijeva.
“Viņš teica, ka viņi nedod Krievijai ieročus un nedos,” pēc sarunām ar Vanu Ji sacīja ES diplomāts Hoseps Borels. “Viņa vēstījums bija ļoti skaidrs, es nevaru atkārtot viņa vārdus, bet viņš teica, ka Ķīna to nedod. dodiet ieročus valstij, kas karo.”
Tiekoties ar Putinu, Van Ji sacīja, ka “krīzēs ir iespējas, un iespējas arī pārvēršas krīzēs”.
“Mums ir aktīvi jāīsteno savi centieni reaģēt uz krīzi un iespējas padziļināt sadarbību,” viņš piebilda.