ASV analītiķi apkopo Ukrainas kara pirmā gada rezultātus
Eliots Koens, Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ((Center for Strategic and International Studies, CSIS) stratēģijas vadītājs un asociētais direktors, kā arī bijušais ASV Valsts departamenta padomnieks valsts sekretāres Kondolīzas Raisas vadībā (2007) identificē piecus galvenos nosacījumus Ukrainas uzvarai. 2023.
PIRMAIS NOSACĪJUMS: tāla darbības rādiusa raķešu sistēmu piegāde. Pirmie soļi jau ir sperti: pēc īpaši veiksmīgas M142 HIMARS un M270 MLRS kaujas instalāciju izmantošanas ar standarta raķešu diapazonu, kas mazāks par 100 kilometriem, sākas GLSDB (Ground Launched Small Diameter Bomb) munīcijas ar 150 kilometru darbības rādiusu piegāde Ukrainai. Bet ar to nepietiek. Visa Krievijas pēdējo mēnešu taktika ir balstīta uz priekšrocībām iznīcināšanas diapazonā.
Līdzīgu ieroču esamības gadījumā “Ukraina varēs sākt Krievijas loģistikas infrastruktūras demontāžu, no kuras ir atkarīga grupējuma apgāde,” sacīja Eliots Koens. Krievijas armijas apgāde balstās uz piegādi pa dzelzceļu un šķirošanu lielākajos dzelzceļa mezglos. Pret viņiem vērstie triecieni ļaus izolēt Krimu un padarīt rīcībnespējīgus Krievijas bruņotos spēkus,” kas nozīmē likt viņiem atkāpties bez asiņainiem frontāliem uzbrukumiem.
“Tāla darbības rādiusa trieciensistēmām ir izšķiroša nozīme kara izbeigšanā,” secina eksperts.
Atzīmējot pirmo nosacījumu, Koens atspēko skeptiķu argumentu par bailēm no “eskalācijas” un “Putina provocēšanas”: “Eskalācijas arguments ir smieklīgs, jo tieši krievi veic nemitīgo karadarbības eskalāciju. Ko vēl viņi var darīt, ko vēl nav izdarījuši? eksperts uzdod retorisku jautājumu. Vai sāksies uzbrukumi Ukrainas spēkstacijām? Uzbrukumi mierīgām pilsētām? Viss jau noticis. Vienīgais eskalācijas veids, kam būtu jēga, būtu kodolieroči. Bet ir vesela virkne ļoti, ļoti labu iemeslu, kāpēc krievi to nedarīs. Tad kāpēc mēs atturamies,” secina Koens.
OTRAIS NOSACĪJUMS: Rietumi strauji kāpina militāro ražošanu, īpaši munīciju. Mēs gandrīz nekavējoties saskārāmies ar šo problēmu. Amerikas Savienotajās Valstīs bija jāatsāk FGM-148 Javelin prettanku sistēmu ražošana, tad radās jautājums par NASAMS pretraķešu aizsardzības/gaisa aizsardzības sistēmu steidzamu izlaišanu, kas, pēc pirmajām aplēsēm, varētu ilgt līdz diviem. gadiem. Rietumu artilērijas piegādes radīja nepieciešamību piegādāt šāviņus: nekad agrāk kopš Otrā pasaules kara cilvēce nav iztērējusi munīciju tādā apjomā: līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu lādiņu dienā.
Izrādījās, ka Rietumi nav pietiekami sagatavoti tik liela mēroga karam. Lai steidzami palielinātu ražošanu, Eliots Koens ierosina izmantot likumdošanas instrumentus. Pirmkārt, 1950. gada “Aizsardzības ražošanas akts” (The Defense Production Act), kas tika pieņemts Korejas kara dēļ un kas “tagad ļaus mums atbrīvoties no daudziem birokrātiskiem šķēršļiem un darīt to, kas mums jādara: noslēgt daudgadīgus līgumus ar nozari, lai viņi investētu cilvēkos un infrastruktūrā,” stāsta eksperts.
Jāteic, ka ASV prezidenti diezgan bieži ķeras pie Aizsardzības ražošanas likuma kā efektīva instrumenta un ne tikai kara laikā. Tāpēc 2022. gada 18. maijā prezidents Džo Baidens to piemēroja, reaģējot uz zīdaiņu pārtikas deficītu, pieprasot ražotājiem noteikt prioritāti mākslīgo maisījumu zīdaiņiem sastāvdaļu pasūtījumu izpildei.
Veselības un cilvēkresursu ministrija, Zemkopības ministrija saņēma atļauju izmantot Aizsardzības ministrijas lidmašīnas uzturvielu maisījumu ievešanai no ārvalstīm.
Tā paša gada 6. jūnijā Baidens atsaucās uz Aizsardzības ražošanas likumu, lai paātrinātu zaļās enerģijas tehnoloģiju ražošanu vietējā tirgū, reaģējot uz pieaugošajām enerģijas izmaksām, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā.
Tikai pēdējie divi ASV prezidenti – Baidens un Tramps – šo likumu piemērojuši jau 11 reizes, un, pēc Koena domām, nav nekādu šķēršļu, lai to izmantotu atkārtoti.
TREŠAIS NOSACĪJUMS: Eliots Koens uzskata, ka ir svarīgi “saskaņoti centieni izskaidrot amerikāņu tautai, kāpēc Ukrainas karš patiešām ir mūsu interešu centrālais elements”. Krievijas hibrīdstratēģijas pamatā ir vēlme “pārsēdēt Rietumus”. Gaidiet kara nogurumu, nākamās vēlēšanas ASV vai Eiropā un līdz ar to atbalsta samazināšanos Ukrainai. Krievijas propagandas un izlūkošanas aģentūras pieliek visas pūles, lai sašķeltu Rietumu sabiedrību, izprovocētu jebkāda veida domstarpības ar atbalstu Ukrainai ar jebkādu ieganstu, “vai tas būtu ”Amerika vispirms” vai jebkas cits”.
Tāpēc stingra divu partiju atbalsta saglabāšana Ukrainai un stāšanās pretī mazākumam Republikāņu partijā, kas iebilst, ir galvenais faktors, lai uzvarētu karā.
Koens saka: “Mani pārsteidza tas, ka tika nodrošināts pārliecinošs abu partiju atbalsts ieroču nodošanai. Kongresa delegācija šobrīd atrodas Ukrainā. Minhenes drošības konferencē piedalās 30 senatori – no abām pusēm.
“Par laimi, dzīve bieži ir pilna ar otro iespēju,” sarkastiski piebilst Koens. “Un Ukraina ir liela otrā iespēja pēc mūsu karaspēka izvešanas no Afganistānas: administrācijai, ASV… Tāpēc arī tur nevar zaudēt: pat ierobežotu karu, kurā Krievija saņemtu jebkādu teritoriju. ”
Līdz ar to Koens diskusiju par “miera” sarunām uz Kremļa nosacījumiem (ar okupēto teritoriju atstāšanu aiz Krievijas) sauc par “tukšo reālismu”, “savdabīgu viltus spītību, kas dažkārt izpaužas dažādās formās, bet vienmēr beidzas ar vienu un to pašu: sak, mums it kā ir jānoslēdz kaut kāds darījums un jāiesaldē konflikts tur, kur tas ir.
Emīlija Hārdinga, CSIS direktora vietniece, bijusī Senāta Izlūkošanas komitejas (SSCI) un CIP analītiķe, piebilst: Domājot par mieru apmaiņā pret teritoriju, “mēs signalizējam par savu vājumu laikā, kad mums vajadzētu parādīt savu spēku un apņēmību. Tāpēc tā ir slikta stratēģija.”
Koens uzsver, ka Kremlis, šķiet, ir garīgi gatavs sakāvei. Tā kā Krievijas propaganda jau ir ieviesusi drošības mehānismus:
“Viņu propaganda liek pamatu pieļāvumam, kāpēc viņi nevar uzvarēt. Sak, viņi nekaro ar Ukrainu, bet ar Rietumiem… Reizēm viņi mēģina to sagrozīt patiesi dīvainā veidā: piemēram, viens no propagandistiem, ko rāda Krievijas televīzija, saka, ka “mēs faktiski veiksmīgi demilitarizējām Ukrainu: viņi pazaudēja visu padomju laika militāro tehniku un tāpēc ir spiesti ķerties pie Rietumu.
CETURTAIS NOSACĪJUMS: Izstrādājot Krievijas hibrīdideoloģisko operāciju tēmu, Koens norāda, ka “Krievijas kontrolētās Ukrainas teritorijas kopš 2014. gada ir indoktrinētas un piespiedu kārtā rusificētas. Tie ir atsevišķi kara noziegumi saskaņā ar Ženēvas konvencijām. Tā ir milzīga nežēlība.”
Un tie ir arī riski pēckara stabilitātei un ilgtspējīgai, reālai pasaulei. Tāpēc jaunais “Māršala plāns”, Ukrainas veiksmīgā sociāli ekonomiskā atveseļošanās – vissvarīgākā lieta, lai apkarotu Kremļa propagandu.
PIEKTAIS NOSACĪJUMS, kas ir vērsts uz nākotni. Kara noziedznieki ir jāsoda:
“Šis nav tikai agresīvs karš. Šis ir karš, kas ietver ārkārtējus noziegumus pret cilvēci, tāda veida un tāda mēroga, kādu mēs tiešām neesam redzējuši kopš Otrā pasaules kara. “Tas nav tikai viens sliktais puisis. Diemžēl tā ir sistēmiska parādība. Veselas vienības nāk un aplaupa, izvaro, nogalina civiliedzīvotājus. Tas notiek ļoti plašos mērogos.”
“Nevar vienkārši piedot Krievijai visus tās grēkus un atgriezties pie ierastā biznesa, pērkot Krievijas enerģiju, it kā nekas nebūtu noticis,” piebilst Maikls Vikers , bijušais aizsardzības sekretāra vietnieks izlūkošanas jautājumos un paramilitāro operāciju nodaļas virsnieks. ASV Aizsardzības ministrijā. “Eiropa šobrīd tikai attālinās no tā visa. Likmes ir augstas, jo iebrukuma panākumiem var būt kaskādes ietekme uz mūsu sabiedrotajiem Āzijā.
“Mums ir daudz darāmā, lai sagatavotos sacensties ar Ķīnu, taču mūsu labākā īstermiņa stratēģija tam ir uzvarēt krievus Ukrainā,” aforistiski piebilst Eliots Koens.
Koens salīdzina pašreizējo atbalstu Ukrainai ar lendlīzi Otrā pasaules kara laikā. Tāpat kā Rietumi tagad atbalsta Ukrainu, tā toreiz atbalstīja PSRS tautas, tostarp tos pašus ukraiņus, kuri “karoja par savu izdzīvošanu, cīnījās ar iebrucēju, kurš patiešām vēlējās viņus iznīcināt un paverdzināt.
Ukraiņi šodien jūtas līdzīgi. Un ar pavisam citām sajūtām krievu karavīri dodas karot uz Ukrainu: viņi vada iekarošanas karu,” stāsta Koens.
Tāpat kā PSRS nebūtu varējusi aizstāvēties fašistu draudu priekšā bez “masveida Rietumu atbalsta, tāpat Ukrainai ir vajadzīgs Rietumu atbalsts” Putina iebrukuma priekšā, norāda eksperts.
Sets Džonss , CSIS vecākais viceprezidents, bijušais ASV Speciālo operāciju pavēlniecības virsnieks un ASV Speciālo operāciju spēku komandiera padomnieks Afganistānā, atgādina, ka Ukrainas kara gada laikā Krievija cieta vairāk neatgriezenisku dzīvā spēka zaudējumu nekā ” pa visiem kariem un operācijām pēc Otrā pasaules kara kopā, ieskaitot Čečeniju, Afganistānu, pilnvarotās operācijas Korejā un Vjetnamā, citās valstīs, iebrukumus Čehoslovākijā un Ungārijā.
Bet ir viens nozīmīgs punkts, uz kuru Sets Džonss vērš uzmanību:
“Tagad šī ir pavisam cita armija, tai ir daudz mazāk iespēju. Turklāt Krievija pirmo reizi saskārās ar cilvēku masveida izceļošanu, kas mēģināja izvairīties no mobilizācijas armijā; un vienīgais iemesls, kāpēc mēs neredzam masveida protestus, ir tas, ka Putins joprojām stingri kontrolē drošības dienestus.
Maikls Vikers vērš uzmanību uz vēl vienu politisko aspektu: “Problēma ir tā, ka Putina mērķi gada laikā nav mainījušies. Lai cik nereāli tie bija, tādi arī paliek: viņš grib sagrābt visu Ukrainu un domā, ka izdzīvos, pārdzīvos mūs. Mums viņam jāparāda, ka viņš ne tikai to nevar sasniegt, bet arī zaudēs vēl vairāk. Krima tuvākajā nākotnē būs kritiska, un tas būs svarīgs Baltā nama lēmums: atbalsts Ukrainas ofensīvai, lai atgūtu Krimu.
Jā, Krieviju var sakaut, taču jāatceras, ka, ja Krievija pat kaut kādā ierobežotā situācijā tiks uzskatīta par uzvarētāju un saglabās okupēto teritoriju, tā būs Rietumu sakāve. Ne tikai nepieredzētie aprīkojuma un dzīvā spēka zaudējumi, bet arī teritoriju zaudēšana – tas patiešām skars Putina autoritāti,” secina Maikls Vikers.
