Neatkarīgi no tā, kā beigsies konflikts Ukrainā, ASV ir jāatturas no attiecību atjaunošanas ar Krieviju, kamēr Putins nepiekritīs ievērot savas agrākās vienošanās. Ja viņš ietiepsies, ASV būtu jāreaģē līdzīgi un jāturpina rīkot regulāras kodolmācības, paātrinot modernāku kodolbumbu izvietošanu Eiropā. Šādi sava viedokļa izklāstu ievada izdevuma Bloomberg redakcija
Pagājušajā nedēļā prezidenta Džo Baidena administrācija paziņoja, ka Krievija neievēro Stratēģisko uzbrūkošo ieroču līguma (START jeb START III) nosacījumus, kas ir pēdējais atlikušais bruņojuma kontroles līgums starp divām pasaules lielākajām kodolvalstīm.
Ņemot vērā Putina starptautisko tiesību neievērošanu un kodoldraudus, Baidenam, visticamāk, nebūs ilūziju par Krievijas gatavību ievērot ierobežojumus attiecībā uz sava kodolarsenāla apjomu. Lai glābtu līgumu, ASV ir skaidri jāpasaka, ko tieši Krievija zaudēs, atsakoties no tā.
2010. gadā parakstītais START līgums ierobežo gan liela attāluma kodolgalviņu skaitu, ko katra puse var izvietot, gan to nogādāšanai izmantotos līdzekļus. Lai pārbaudītu atbilstību līgumam, katra valsts piekrita 18 pārbaudēm uz vietas gadā, ko veica otras valsts amatpersonas. Pat divpusējo attiecību pasliktināšanās apstākļos atbruņošanās darbs turpinājās klusi: līguma pirmajā desmitgadē inspektori veica vairāk nekā 300 apmeklējumu kodolbāzēs un palīgobjektos.
Kopš 2018. gada ASV ir bijušas 1550 izvietojamas stratēģiskās kodolgalviņas, kas ir par 30% mazāk nekā 2002. gadā un gandrīz 75% mazāk nekā aukstā kara beigās.
Panāktais progress tagad ir apdraudēts. Saskaņā ar ASV teikto Krievija atsakās atļaut pārbaudes uz vietas, kas tika apturētas pandēmijas sākumā. Kremlis arī atcēla plānoto sanāksmi pagājušā gada novembrī, lai apspriestu līgumu.
Valsts departaments norāda, ka Krievijas nepiekāpība rada “nopietnas bažas”, bet vēl nav oficiāls līguma pārkāpums. Iespējams, nav nekāds pārsteigums, ka tikmēr, kamēr ASV un tās sabiedrotie risina pilnvaru karu pret Krievijas spēkiem Ukrainā, Putinam ir maz stimulu ļaut ASV inspektoru komandām piekļūt dažām no savas valsts slepenākajām militārajām iekārtām.
Krievija publiskajos paziņojumos ir norādījusi, ka tās turpmākā START līguma ievērošana būs atkarīga no tā, vai Rietumi pārtrauks atbalstu Ukrainai un mazinās NATO paplašināšanos.
Baidena administrācijai ir jācīnās pret to. Viņam ir jāuzstāj, ka jebkādi mēģinājumi izmantot bruņojuma kontroli, lai panāktu piekāpšanos Ukrainai, ir bezjēdzīgi, vienlaikus spiežot Krievijas amatpersonas ievērot savstarpējo pārbaužu atsākšanas grafiku.
ASV ar ”nūju un burkānu” vajadzētu atgādināt Kremlim, ka START līguma noteikumi ir izdevīgi ne tikai Amerikai, bet arī Krievijai – ļaujot Krievijas inspektoriem pārbaudīt, vai ASV centieni modernizēt savu kodolarsenālu negrauj Krievijas atturēšanas spēkus. Līguma ievērošana ļauj Krievijai arī neieguldīt resursus tūkstošiem novecojušu tāla darbības rādiusa kodolieroču uzturēšanā, kam nav nekāda sakara ar Ukrainas kara iznākumu.
Neatkarīgi no tā, kā beigsies konflikts Ukrainā, ASV ir jāatturas no diplomātisko un ekonomisko attiecību atjaunošanas ar Krieviju, kamēr Putins nepiekritīs ievērot savas agrākās vienošanās. Ja tā turpinās kodolspēli un turpinās bloķēt līguma īstenošanu, ASV būtu jāreaģē ar to pašu un jāturpina rīkot regulāras kodolmācības, paātrinot modernāku kodolbumbu izvietošanu Eiropā un stiprinot NATO sabiedroto pretraķešu aizsardzības spējas.
Tajā pašā laikā Baidenam ir stingrāk jāpauž arguments, kāpēc kodolieroču kontrole joprojām ir būtiska Amerikas drošībai.
Republikāņu deputāti mudināja Pentagonu “sagatavoties nākotnei, kurā Krievija var izvietot kaujas lādiņus”, kas pārsniedz START līgumā noteiktos ierobežojumus. Turpinot investēt savā esošajā arsenālā, ASV joprojām ir jāievēro ierobežojumi un pretojas jaunu dārgu kodolieroču sistēmu izveidei, kas militārpersonām nav vajadzīgas.
ASV apņemšanās ievērot bruņojuma kontroles nolīgumus vajadzētu mudināt Krieviju atjaunot START sadarbību un palīdzēt pārliecināt Ķīnu beidzot pieņemt ierobežojumus pašas kodolieroču palielināšanai.
Ieroču kontroles līgumi nav novērsuši kodolkara draudus, bet tos ievērojami samazinājuši. Ja šie centieni netiks turpināti, tas iedragās gadu desmitiem ilgušo virzību uz atbruņošanos un padarīs visu pasauli bīstamāku.
