Ukraina drīzumā varēs pārņemt iniciatīvu karā un uzsākt pretuzbrukumu, sacīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins brīfingā pēc 50 sabiedroto valstu tikšanās Ramšteinas formātā.
Viņš norādīja, ka Krievija nepaļāvās uz kvalitāti, bet kvantitāti, sūtot kaujā slikti aprīkotu un slikti apmācītu karaspēku, tāpēc tās armija cieš milzīgus zaudējumus. “Ukraina vēlas izmantot brīdi, radīt sev labvēlīgus apstākļus un pagriezt paisumu sev par labu. Mēs sagaidām, ka pavasarī viņi uzsāks pretuzbrukumu,” sacīja Ostins.
Pēc viņa teiktā, sabiedrotie pieliek visas pūles, lai nodrošinātu Ukrainas bruņotos spēkus ar bruņutehniku un uguns spēku efektīvām operācijām frontes līnijā. “Mēs uzskatām, ka viņiem būs iespēja izmantot iniciatīvu ,” sacīja Ostins.
Iepriekš šajā dienā Pentagona vadītājs sacīja, ka sabiedrotie turpinās atbalstīt Ukrainu karā ar Krieviju un palīdzēs Ukrainas Bruņotajiem spēku pretuzbrukumam pēc iespējas veiksmīgāk. Kopš iebrukuma sākuma Kijiva no partneriem ir saņēmusi letālus ieročus 50 miljardu dolāru vērtībā, sacīja Ostins.
Ostins atsevišķi uzsvēra, ka pagaidām viņam “nav ko ziņot” par iznīcinātāju piegādi, ar ko Ukraina rēķinās. Taču sabiedrotie apgādās Ukrainas bruņotos spēkus ar pēc iespējas vairāk munīcijas un izdarīs to pēc iespējas īsākā laikā.
Turklāt astoņas valstis nosūtīs uz Ukrainu tankus Stryker, Bradley, Abrams, Challenger un modernizētos tankus T-72. Un Norvēģija nākamo piecu gadu laikā Kijevai sniegs militāro un humāno palīdzību 7,5 miljardu eiro apmērā. Runājot par vācu Leopard tankiem, Polijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pirmās mašīnas Ukrainā ieradīsies martā.
Par to, ka Ukrainas bruņotie spēki pavasarī sāks plaša mēroga pretuzbrukumu, sacīja Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) vadītājs Kirilo Budanovs. Pēc viņa teiktā, “karstākās” kaujas būs martā, pēc kurām Ukraina “sagādās Krievijai galīgu sakāvi”. GUR vadītājs precizēja, ka galvenais mērķis ir sasniegt 1991.gada robežas.