Ukraina ir brīdinājusi sabiedrotos, ka tai nepietiks munīcijas un artilērijas, lai atturētu no jaunas Krievijas ofensīvas. Kijiva lūdz “nekavējoties” nodrošināt ieročus.
Nepieciešamību pēc papildu artilērijas iekārtām un šāviņiem sarunā ar Financial Times norādīja Ukrainas premjerministra vietniece Olha Stefanišina.
“Ļoti steidzami ir munīcija un artilērija, kas mums nekavējoties vajadzīga, lai nodrošinātu, ka varam darboties ar jauno militāro aparatūru, ko esam saņēmuši. Mums nav vajadzīgā munīcijas daudzuma,” sacīja Stefanišina.
Kijiva gatavojas jaunai, gaidāmai Krievijas ofensīvai, kas, pēc Ukrainas varasiestāžu domām, neizbēgami notiks. Iepriekš ”Svarīgi stāsti” rakstīja, ka prezidents Vladimirs Putins pieprasījis, lai Aizsardzības ministrija sagatavotu plānu plaša mēroga ofensīvai Ukrainā, tostarp jaunam mēģinājumam ieņemt Kijivu. To pastāstīja avots, kas ir tuvu militārajam departamentam. Viņš norādīja, ka šāds plāns nav iespējams, bet augstākā vadība nespēja reāli novērtēt situāciju frontē.
Pirms dažām dienām Krievijas karaspēks sāka ofensīvu Luhanskas apgabalā, raksta Amerikas Kara studiju institūta (ISW) analītiķi. Viņi norādīja, ka šie spēki cenšas izlauzties cauri Ukrainas aizsardzībai, taču līdz šim nav spējuši gūt vērā ņemamus panākumus.
10.februārī vien Krievija Ukrainas virzienā palaida 71 spārnotās raķetes, no tām 35 S-300 raķetes, un septiņus Irānas bezpilota lidaparātus “Shahed”. Krievija šādus uzbrukumus regulāri veic kopš 10.oktobra, uzbrūkot Ukrainas infrastruktūras objektiem.
Regulāras masveida apšaudes dēļ pati Ukraina patērē munīciju nebijušā apjomā. Katru dienu Ukrainas bruņotie spēki izmanto vairāk nekā 5000 artilērijas šāviņu, raksta FT. Šāds munīcijas patēriņš rada milzīgu slogu Eiropas aizsardzības preču ražotājiem.
Tajā pašā laikā Krievija cenšas ievilkt karu, jo Maskavai ir resursi, munīcija un rezerves kampaņas turpināšanai, saka Stefanišina.
ES Padomes prezidents Šarls Mišels piektdien paziņoja, ka “blokam ir jāsadarbojas ar rūpniecības sektoru”, lai paātrinātu munīcijas ražošanu.