Ienaidnieks izmisīgi uzbrūk Uhledarai un Bahmutai tā, it kā viņš jau būtu sācis savu ilgi gaidīto revanšistu kampaņu pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Bet tas var būt arī izlūkošana ar kauju.
Jau nedēļu Ukrainas un Rietumu politiķi un militāristi runā par to, ka februāra vidū okupācijas armija, “bagātināta” ar mobilizētajiem rezervistiem, dosies lielā ofensīvā, visticamāk, Ukrainas austrumos. Tajā pašā laikā krievi jau nedēļu izmisīgi (un neveiksmīgi) šturmē Uhledaru un Bahmutu, it kā šīs divas mazpilsētas būtu viņu mērķis numur 1.
Eksperti atbild uz jautājumu, vai pašreizējo ienaidnieka darbību Doņeckas apgabalā var uzskatīt par sākumu ilgi izsludinātajai ” lielajai” Krievijas ofensīvai?.
“Jebkuri sekojošie uzbrukumi kļūst vājāki, sliktāki, mazāk organizēti”
Igols Levins, militārais analītiķis un Izraēlas aizsardzības spēku virsnieks:
“Jā, savā ziņā var teikt, ka viņi jau ir sākuši savu uzbrukumu. Jāsaprot, ka pat tad, ja tā ir izlūkošana ar kauju, tā arī ir daļa no lielas ofensīvas. Nevajadzētu domāt, ka liela ofensīva ir kavalērijas uzbrukums, kas sākas ar rokas mājienu. Bet šis spiediens, kas notiek netālu no Vuhledaras Bahmutas virzienā, ir viens viņu lielās ofensīvas plāns, par ko tiek runāts plašsaziņas līdzekļos. Ar izlūkošanu kaujā viņi cenšas atrast Ukrainas aizsardzības vājās vietas, vājās pozīcijas un posmus.
No tā visa nav jābaidās – jāsaprot, ka viņu iespējas nevis progresē, bet gan degradējas. Ar tehnoloģijām, ar cilvēku apmācību tās kļūst arvien sliktākas. Jebkuri sekojošie uzbrukumi ir vājāki, sliktāki, mazāk organizēti utt. Spilgts piemērs ir tieši netālu no Vuhledaras, kur ar lielām ukraiņu karavīru pūlēm tiek sadedzinātas desmitiem tehnikas vienību un salauztas krievu labākās daļas. Patiesībā viņiem nākas ieņemt pusotru māju vasarnīcu rajonā netālu no Uhledaras. Lūk, ar tādu cenu viņi zaudē tik lielus spēkus.
“Rašisti tagad mēģina izsūkt mūsu spēkus”
Nikolajs Sungurovskis, Razumkova centra militāro programmu direktors:
“Es nedomāju, ka šī masveida ofensīva, par kuru visi runā, jau ir sākusies. Fakts ir tāds, ka rašisti tagad cenšas izsmelt mūsu spēkus un tādējādi sagatavot šo ofensīvu. Tas ir, lai uztaustītu vājās vietas mūsu aizsardzībā, vājās pozicijas, noplicinātu morāli un resursus. Ir jāseko viņu rezervju kustībai: kur tās tiks koncentrētas, kur tiks uzkrāti un koncentrēti viņu galvenie spēki. Un kā notiks manevrs.
Fakts ir tāds, ka laikam no ofensīvas imitācijas līdz reālai ofensīvai jābūt visīsākajam. Un šim nolūkam ir jābūt ļoti attīstītam transporta tīklam, caur kuru tiks pārmesti šie spēki. Harkivas, Doņeckas, Luhanskas, Zaporižjes virzienos tieši ir šāds tīkls. No ziemeļiem transporta tīkls ir daudz sliktāks. Tāpēc es domāju, ka būs tāda uzmanības novēršana, un kaut kur posmā no Harkivas līdz Zaporižjei būs galvenais trieciens. No tā nav jābaidās, Tam ir jāsagatavojas.”
