Iespējamais otrais mobilizācijas vilnis Krievijā ir viens no pēdējo nedēļu karstākajiem tematiem. Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs apgalvoja, ka tas sāksies janvāra pirmajās desmit dienās. Citā dienā CNN, atsaucoties uz Rietumu izlūkdienestu datiem, ziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu mobilizēt frontē papildus 200 000 cilvēkus, lai gan viņš vēl nav izlēmis par mobilizācijas laiku. Ar šādu vadmotīvu savu redzējumu izklāsta Krievijas opozīcijas žurnāliste Farida Rustamova
Pagājušajā nedēļā, Ļeņingradas blokādes pārraušanas gadadienā, acīmredzot, balstoties uz viņa mīlestību pret skaistiem datumiem, no Putina tika gaidīti jauni skaļi paziņojumi. Vai nu paziņojums par jaunu mobilizācijas vilni, vai oficiāls karš pret Ukrainu, vai robežu slēgšana, utt. Bet nekas no tā – līdz šim – nav noticis.
Kam jāpievērš uzmanība, kad parādās nākamā mobilizācijas prognoze? Pirmkārt, joprojām ir spēkā Putina dekrēts par mobilizācijas izsludināšanu Krievijā. Tas nozīmē, ka varas iestādes principā var vest uz fronti ikvienu, jebkurā laikā bez brīdinājuma. Nav vērts ticēt Kremļa izteikumiem, ka 300 000 cilvēku mobilizācijas plāns ir pabeigts un mobilizācija pilnībā pārtraukta. Šo vārdu vērtība ir aptuveni tāda pati kā solījumiem neuzbrukt Ukrainai.
Taču, otrkārt, Krievijas žurnālistam ir grūti iepriekš uzzināt, ka Putins izsludinās jaunu mobilizācijas vilni kara un Kremļa pieaugošās tuvības apstākļos. Jums ir jābūt vismaz diviem avotiem, un, pats galvenais, tiem ir jābūt atbilstošiem – tas ir, tiem ir jābūt tieši saistītiem ar ziņoto informāciju, nevis jāizplata baumas.
Kā zināms, Krievijas prezidents visus galvenos lēmumus labprātāk noformē ”ar āmuru pa galvu” formā pat augstākajiem amatiem. Taču mobilizācijas gadījumā lietas tagad ir savādākas nekā agrāk. Ja līdz brīdim, kad tas tika paziņots septembrī, tas bija Aizsardzības ministrijas pārziņā, tad tagad šo procesu organizē arī citas institūcijas. To vadītāji ir ieinteresēti uzzināt par jauniem plāniem jau iepriekš (kaut vai tāpēc, ka viņiem ir arī tuvinieki, kurus var sazvanīt).
Lai noskaidrotu, kādi ir Kremļa plāni, runājām ar vairākiem izpildvaras paziņām. Tie nav militāri, taču uzskatām tos par būtiskiem avotiem, jo viņi organizēja mobilizāciju 2022. gada septembrī-oktobrī un darīs to, ja un kad Kremlis izsludinās jaunu vilni. Par otro mobilizācijas vilni klīda runas pagājušā gada nogalē. Tad bažas, ka Putins pirms Jaunā gada paziņos par jaunu lielu karaspēka komplektēšanu, neapstiprinājās. Decembra sākumā, atsaucoties uz saviem avotiem, rakstījām, ka viņi neredz nekādas šādu plānu pazīmes.
Tagad mūsu augsta ranga sarunu biedri četros Krievijas reģionos saka, ka arī šobrīd nekas neliecina par gatavošanos jaunam lielajam mobilizācijas posmam. Pēc viņu domām, viņi nav saņēmuši nekādus jaunus norādījumus no Maskavas. “Spriežot pēc tā, ka daudzi no rudenī mobilizētajiem tikko ir pievienoti darbam, Aizsardzības ministrijai tagad vienkārši nav nepieciešams jauns liels komplekts,” skaidro viens no sarunu biedriem. “Par to nav runas (par jaunu mobilizācijas vilni). Kur tos visus likt (mobilizētos)? saka cits avots.
Pēc kāda augsta ranga valdībai pietuvināta sarunu biedra teiktā, varas iestādēs valda izpratne, ka jaunā mobilizācija ir “mežonīgi nepopulāra lieta”, tāpēc, visticamāk, no tās mēģinās izvairīties – vismaz no oficiāliem paziņojumiem. Decembrī viens no mūsu avotiem starp augstākajām amatpersonām, kas piedalījās mobilizācijas organizēšanā, izteica domu, ka varasiestādes, visticamāk, pakāpeniski kompensēs frontes zaudējumus. “Pēdējās mobilizācijas laikā savervētie cilvēkresursi vēl nav izsmelti,” saka kāds valdībai tuvu stāvošs avots. Turklāt, pēc viņa teiktā, turpmāk no sabiedrības sašutuma viedokļa militārpersonām būs vieglāk mobilizēt, piemēram, tos, kuri iesaukti armijā obligātajā dienestā un nokalpojuši gadu.
Pēc šīm sarunām varam secināt, ka tuvākajā laikā jauna mobilizācijas viļņa nebūs. Ko nozīmē “tuvākā nākotne”? Vismaz dažas nedēļas. Diemžēl mēs nevaram pateikt precīzāk (un mēs to godīgi atzīstam).
Tas viss nenozīmē, ka mobilizācija ir beigusies un varas iestādes vairs nevervēs jaunus cilvēkus karam. Kā jau minēts, Putina dekrēts par “daļēju” mobilizāciju joprojām ir spēkā, un valsts šobrīd aktīvi lāpa tās vājās vietas, kuras atklāja pirmais vilnis. Piemēram, pilnā sparā rit militārās reģistrācijas un iesaukšanas biroju datu digitalizācija un to sinhronizācija ar citu informāciju par pilsoņiem, kas ir valsts rīcībā.
Visi mūsu sarunu biedri norāda, ka valsts pamatvadība sagaida, ka viņi būs gatavi turpināt mobilizāciju. Taču ir skaidrs, ka jaunās mobilizācijas laiks būs atkarīgs no situācijas frontē. Ja Ukrainas armijai atkal veiksies, Putins var nolemt savervēt vēl simtiem tūkstošu krievu vīru. Vai arī Putins pats nolemj aktīvi uzbrukt.
Ar zināmām bažām arī mūsu sarunu biedri gaida Putina vēstījumu Federālajai sapulcei, pie kuras darbs, pēc mūsu informācijas, atkal ir aktivizējies. Runa visas valdošās elites priekšā, kas it kā pārstāv tautu, ir piemērota platforma skaļiem paziņojumiem. Viens no mūsu avotiem drūmi pajokoja, ka viņš nebūtu pārsteigts, ja ziņa notiktu 24. februārī.
