Rosteh struktūra, koncerns Radioelectronic Technologies (KRET) ar uzņēmumu ķēdes starpniecību Rietumos pērk elektroniskās karadarbības (EW) komponentes, kuras it īpaši izmanto Ukrainas karā izmantotajos ieročos, noskaidroja medijs ”Svarīgi stāsti”. Tajā pašā laikā KRET jau kopš 2014.gada tiek piemērotas sankcijas, kas tai liedz iespēju legāli iegādāties NATO komponentes.
Elektroniskā karadarbība tiek izmantota, lai apspiestu ienaidnieka sakarus, kontroles un izlūkošanas sistēmas un aizsargātu karaspēku no visa iepriekš minētā. Pēc Krievijas militārā eksperta Pāvela Luzina teiktā, Krievija ik gadu elektroniskās karadarbības sistēmu iegādei tērē 30-40 miljardus rubļu.
Karaliskā aizsardzības pētniecības institūta (RUSI) eksperti izpētīja 27 Ukrainas kaujas laukā atrastos Krievijas ieroču veidus un atrada 450 veidu ārvalstīs ražotu elektronisko komponenšu, no kurām 317 ražojuši amerikāņu uzņēmumi. “Svarīgi stāsti” publiskajā domēnā atrada vairākus šādu ar KRET saistītu komponentu piemērus.
“Radiopriborsnab” un pusklons
Starpniecības uzņēmumu ķēde sākas ar koncerna Radiopriborsnab meitasuzņēmumu, kas atrodas Mitiščos. Šī ir KRET uzņēmumu elektronisko komponentu iepirkumu nodaļa, jo uzņēmums ir norādīts visos dokumentos. 2021. gadā Radiopriborsnab ieņēmumi no elektronisko komponentu pārdošanas KRET uzņēmumiem sasniedza gandrīz 10 miljardus rubļu. 2022. gadā galvenie Radiopriborsnab pircēji bija Rosteh uzņēmumi – Kalugas pētniecības radiotehnikas institūts (sankcijās kopš 2019. gada, viņi ražo ”Hibini” elektronisko pretpasākumu kompleksu, kas aizsargā Krievijas lidmašīnas no pretgaisa aizsardzības sistēmām), pētniecības institūts Ekran (galvenais izstrādātājs elektroniskās karadarbības sistēmām “Vitebsk”) un Rjazaņas instrumentu rūpnīcas (avionika, radari utt.).
Radiopriborsnab nevar tieši piekļūt ārvalstu komponentu tirgum, jo tai ir piemērotas sankcijas. Tāpēc 2017. gadā Mitiščos tajā pašā adresē tika reģistrēts cits uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu Radiopriborsnab. Tā 49,9% pieder sākotnējai Radiopriborsnab un 49,9% citai KRET struktūrai. Atlikušie 0,2% pieder otrās Radiopriborsnab direktorei, sākotnējā Radiopriborsnab juristei Darijai Horkinai. Svarīgi stāsti norāda, ka tādējādi no sankciju daļas formāli tiek izņemta otrā Radiopriborsnab, jo nevienai no KRET struktūrām tajā jau nav kontrolpakešu. 2022. gadā sākotnējais Radiopriborsnab iegādājās komponentus gandrīz 17 miljardu rubļu vērtībā no savas pusmeitas Radiopriborsnab.
“Testkomplekt” un KRET vadītāja sieva
Tā kā uz vairākām elektroniskām sastāvdaļām attiecas eksporta kontrole un ASV regulatori nepieļautu, ka Krievijas aizsardzības kompleksa uzņēmums kā gala pircējs tiek norādīts, otra Radiopriborsnab piegādātāji ir uzņēmumi, kas formāli nav saistīti ar KRET. Lielākais šāds piegādātājs ir Testkomplekt, 2022. gadā tas Radiopriborsnab piegādāja komponentus 8,2 miljardu rubļu vērtībā. Dažas no šīm sastāvdaļām tika importētas. Radiopriborsnab nav vienīgais Testkomplekt klients, tas piegādāja gan koncernu Okeanpribor, kas ražo hidroakustiku flotei, gan Yantar Baltic kuģu būves rūpnīcu, kas būvē karakuģus.
Testkomplektu 2016. gadā dibināja kāda Guzela Agzamova. ”Svarīgi stāsti” liecina, ka viņa ir viena no KRET menedžeram Spartaka Antikoviča Haidarova, sieva. Līdz 2021. gadam Testkomplekt tika reģistrēts tajā pašā adresē, kur galvenais Radiopriborsnab. Tagad tas atrodas blakus birojā ar KRET meitu – uzņēmumu “Promtechnosert”. Spartaks Haidarvs ir Promtechnocert ģenerāldirektora vietnieks.
Vēl divi uzņēmumi Radiopriborsnab piegādāja komponentus gandrīz 4 miljardu rubļu vērtībā. Šiem uzņēmumiem ir arī tāds pats nosaukums: VMK. Viena VMK atrodas Saratovā, otra Samarā. Reģistrā tie ir ierakstīti dažādiem cilvēkiem, bet Samaras VMK ir tāds pats tālruņa numurs kā Saratovas VMK īpašnieka Dmitrija Rebusa bijušajam uzņēmumam.
Turcijas un Ķīnas piegādātāji
Krievijas firmas, kas piegādā komponentus Radiopriborsnab, nesaņem tās no ražotājiem. Uzņēmumiem ar nosaukumu VMK ir divi piegādātāji – turku un ķīniešu. Ķīnas uzņēmums Tordan Industry Limited pieder Saratovas VMK direktoram un īpašniekam Dmitrijam Rebusam. Turkish Turkik Union un Dijital Teknoloji vada Mustafa Cankat Aitek. Uzņēmums savā mājaslapā apgalvo, ka ražo un pārdod datorus un citu elektroniku, savukārt sadaļā “Produkti” tiek publicētas nejaušas fotogrāfijas no interneta un kā apraksti tiek izmantoti nejauši teksti, piemēram, citāts .no Gētes “Jaunā Vertera bēdām”. Uzņēmuma īpašnieks un viņa vietnieks (brālis un māsa) ir Turcijas Galvenās drošības direktorāta izlūkdienesta bijušā vadītāja Atilla Aiteka brāļadēli. Testkomplektam ir daudz Ķīnas piegādātāju, no kuriem lielākais ir United Electronics Group Company Limited, kas pieder Jurijam Žukovam.
“Svarīgi stāsti” raksta, ka izmeklēšanā minētie cilvēki no komentāriem atteikušies.