Lielbritānijas varas iestādes var nodrošināt Ukrainai raķetes, kas spēs sasniegt mērķus Krievijā, lai cīnītos pret regulārām civilās infrastruktūras apšaudēm. Tā teikts Aizsardzības ministrijas valsts ministres baroneses Goldijas (atbildīgā par departamenta attiecībām ar Lordu palātu) atbildē uz palātas locekļa jautājumu.
“Vai valdība plāno piegādāt Ukrainai raķetes ar pietiekamu darbības rādiusu, lai iznīcinātu raķešu sistēmas Krievijā, kuras apšauj Ukrainas civilo infrastruktūru?” teikts jautājumā.
”Apvienotā Karaliste turpinās pārskatīt mūsu sniegto atbalstu Ukrainai un nav izslēgusi iespēju nodrošināt lielāka darbības rādiusa ieroču sistēmas, lai cīnītos pret Krievijas neseno neselektīvo masveida uzbrukumu civilajai infrastruktūrai.
Mēs esam snieguši Ukrainai militāro palīdzību, apzinoties, ka tā tiks izmantota saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām. Mēs ikdienā sadarbojamies ar Ukrainas valdību, un viņiem ir skaidrs, ka Apvienotās Karalistes nodrošinātais aprīkojums ir paredzēts Ukrainas aizsardzībai.”, atbildēja baronese Goldija.
Rietumvalstis, galvenokārt ASV, vēl nesniedz Ukrainai tāla darbības rādiusa raķešu sistēmas, kas spētu veikt triecienus Krievijas teritorijā, baidoties no konflikta eskalācijas. Vienlaikus kopš 10.oktobra Krievija ir veikusi vairāk nekā 10 masīvus uzbrukumus Ukrainai, kuros izmantotas līdz simts raķetes, kā arī Irānas bezpilota kamikadze lidaparāti. Rezultātā tika iznīcināti aptuveni 10% un bojāti 50% enerģētikas objektu, sacīja Ukrainas enerģētikas holdinga DTEK izpilddirektors Dmitrijs Saharuks. Daudzas pilsētas, tostarp Kijeva, ilgas stundas palika bez elektrības, apkures un ūdens.
14.janvārī Krievijas raķete trāpīja dzīvojamai ēkai Dņipro, nogalinot 44 cilvēkus un aptuveni 80 ievainojot. Ukrainas varas iestādes to nodēvēja par lielāko uzbrukumu civilajai infrastruktūrai kopš kara sākuma.
Pēc Ukrainas militārpersonu teiktā, uzbrukums daudzstāvu ēkai no “Kurskas apgabala” nogādāts ar spārnoto raķeti Kh-22; Kopš kara sākuma Ukrainā ir izšautas vairāk nekā 210 šāda veida raķetes, atzīmē Deutsche Welle . “Ukrainas bruņotajiem spēkiem nav uguns ieroču, kas spētu notriekt šāda veida raķetes,” teikts Centra gaisa spēku pavēlniecības paziņojumā.
Kh-22 ir liela darbības rādiusa virsskaņas spārnotā pretkuģu raķete (līdz 600 km), kas palaižama no bumbvedējiem. Jau vairāk nekā vienu mēnesi Krievija izmanto munīciju ne tiem mērķiem, kam tā paredzēta, piemēram, pretkuģu raķetes – triecieniem pret zemes mērķiem, norāda Karaliskā Apvienotā aizsardzības pētniecības institūta (RUSI) eksperti Džastins Bronks un Džeks Votlings. Pēc viņu domām, pretkuģu raķetes ir paredzētas, lai trāpītu lielam metāla gabalam, bet tās izrādījās efektīvas pret enerģētikas objektiem, savukārt uzbrukumi civiliedzīvotājiem izrādās nemērķtiecīgi, nesistemātiski, un no tā cieš civiliedzīvotāji. (Dņipro mērs Boriss Filatovs izteica domu, ka Pridņiprovskas termoelektrostacija varētu būt mērķis raķetei, kas trāpīja augstceltnei.) Bumbvedēji bieži palaiž raķetes no Krievijas teritorijas, baidoties no iekļūšanas Ukrainā, sacīja Bronks un Votlings.
Tāpat uzbrukumi Ukrainas mērķiem tiek veikti no Krimas teritorijas. Tāpēc ASV Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas vadītājs Maikls Makkols aicināja savu valdību nodot Ukrainai ballistiskās raķetes ATACMS ar darbības rādiusu līdz 300 km. Rietumu valdību “kļūdainās bailes no eskalācijas” tikai paildzina karu, kamēr ukraiņi lūdz ATACMS “atbrīvot viņu pašu suverēno teritoriju”, viņš sacīja .
ASV prezidenta administrācija gatavojas nodrošināt Ukrainai GLSDB artilērijas sistēmas ar darbības rādiusu līdz 160 km uzbrukumiem Krimai, pagājušajā nedēļā ziņoja Politico.