Pagājušā gada rudenī, kad Ukraina vairākos pretuzbrukumos atkaroja lielas teritorijas, tā sita Krievijas spēkus ar Amerikā ražotu artilēriju un raķetēm. Dažām no šīm artilērijas iekārtām vadīšana bija paštaisīta mērķēšanas sistēma, ko Ukraina izstrādāja kaujas laukā. Zemāk lasāmo savā pētījumā apkopojis CNN
Ukrainā ražota programmatūra ir pārvērtusi viegli pieejamos planšetdatorus un viedtālruņus par sarežģītiem mērķēšanas rīkiem, kurus tagad plaši izmanto Ukrainas militārpersonas.
Rezultāts ir mobilā lietotne, kas ievada satelītu un citus izlūkošanas attēlus reāllaika mērķauditorijas atlases algoritmā, kas palīdz vienībām, kas atrodas netālu no frontes, novirzīt uguni uz konkrētiem mērķiem. Un, tā kā tā ir lietotne, nevis aparatūras daļa, to ir viegli ātri atjaunināt un jaunināt, un tā ir pieejama plašam personāla lokam.
ASV amatpersonas, kas pārzina šo rīku, apgalvo, ka tas ir bijis ļoti efektīvs, vēršot Ukrainas artilērijas uguni uz Krievijas mērķiem.
Mērķauditorijas atlases lietotne ir starp desmitiem piemēru kaujas lauka jauninājumiem, ko Ukraina ir izstrādājusi gandrīz gadu ilgušā kara gaitā, bieži vien atrodot lētus risinājumus dārgām problēmām.
Mazie, plastmasas bezpilota lidaparāti, kas klusi dūc virs galvas, met granātas un citus rīkojumus pret Krievijas karaspēku. 3D printeri tagad ražo rezerves daļas, lai karavīri varētu remontēt smago aprīkojumu uz lauka. Tehniķi ir pārveidojuši parastos pikapus par mobilajām raķešu palaišanas ierīcēm. Inženieri ir izdomājuši, kā piestiprināt sarežģītas ASV raķetes uz vecākiem padomju iznīcinātājiem, piemēram, MiG-29, palīdzot Ukrainas gaisa spēkiem veikt kaujas lidojumus.
Ukraina pat ir izstrādājusi savu pretkuģu ieroci Neptun, pamatojoties uz padomju raķešu konstrukcijām, kas var mērķēt uz Krievijas floti gandrīz 300 kilometru attālumā.
Šāda ukraiņu atjautība ir iespaidojusi ASV amatpersonas, kuras ir slavējušas Kijivas spēju “MacGyver” veida (domāts kā amatnieku) risinājumus izmantošanā kaujas lauka vajadzībām, kas aizpilda svarīgus taktiskos robus, ko atstājuši lielākie, sarežģītākie Rietumu ieroči.
Lai gan ASV un citām Rietumu amatpersonām ne vienmēr ir pilnīgs ieskats par to, kā tieši darbojas Ukrainas pēc pasūtījuma izgatavotās sistēmas, galvenokārt tāpēc, ka tās neatrodas uz vietas, gan amatpersonas, gan atvērtā koda analītiķi saka, ka Ukraina ir kļuvusi par īstu kaujas laboratoriju ar lētiem, bet efektīviem risinājumiem.
“Viņu inovācija ir neticami iespaidīga,” sacīja Sets Džonss, Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra starptautiskās drošības programmas direktors.
“Reālās pasaules kaujas testēšana”
Tikmēr karš Ukrainā ir arī piedāvājis Amerikas Savienotajām Valstīm un to sabiedrotajiem retu iespēju izpētīt, kā viņu pašu ieroču sistēmas darbojas intensīvas lietošanas apstākļos un kādu munīciju izmanto abas puses, lai gūtu uzvaras šajā karsti izcīnītajā mūsdienu karā. ASV operāciju virsnieki un citas militārās amatpersonas ir arī izsekojušas, cik veiksmīgi Krievija ir izmantojusi lētos kamikadzes dronus, kas eksplodē trieciena rezultātā, ko nodrošinājusi Irāna, lai iznīcinātu Ukrainas elektrotīklu.
Ukraina ir “absolūti ieroču laboratorija visās nozīmēs, jo neviens no šī aprīkojuma nekad nav ticis izmantots karā starp divām rūpnieciski attīstītajām valstīm”, sacīja kāds avots, kas pazīstams ar Rietumu izlūkdienestiem. “Šī ir reālās pasaules kaujas pārbaude.”
ASV militārpersonām karš Ukrainā ir bijis neticams datu avots par savu sistēmu lietderību.
Dažas ukraiņiem piešķirtās augsta līmeņa sistēmas, piemēram, bezpilota lidaparāts Switchblade 300 un raķete, kas paredzēta ienaidnieka radaru sistēmu iznīcināšanai, kaujas laukā ir izrādījušās mazāk efektīvas, nekā gaidīts, sacīja ASV militāro operāciju virsnieks, kuram ir zināšanas par kaujas lauku, kā arī nesen veikts Lielbritānijas domnīcas pētījums.
Taču vieglā Amerikā ražotā daudzkārtējā raķešu palaišanas iekārta M142 jeb HIMARS ir bijusi izšķiroša Ukrainas panākumiem — pat tad, ja amatpersonas ir guvušas vērtīgas mācības par tehniskās apkopes remontdarbiem, kas šīm sistēmām ir nepieciešami tik intensīvas lietošanas apstākļos.
Tas, kā Ukraina ir izmantojusi savu ierobežoto HIMARS raķešu krājumu, lai nodarītu postījumus Krievijas pavēlniecībai un kontrolei, triecieniem komandpunktiem, štābiem un piegādes noliktavām, ir bijis patīkams pārsteigums, sacīja aizsardzības amatpersona, piebilstot, ka militārie vadītāji to pētīs gadiem ilgi.
Vēl viens būtisks ieskats ir bijis par M777 haubici, jaudīgo artilēriju, kas ir bijusi Ukrainas kaujas lauka spēka būtiska sastāvdaļa. Taču haubiču stobri zaudē šautspēju, ja īsā laika posmā tiek izšauts pārāk daudz šāviņu, sacīja cita aizsardzības amatpersona, padarot artilēriju mazāk precīzāku un mazāk efektīvu.
Ukraiņi ieviesuši arī taktiskus jauninājumus, kas atstājuši iespaidu uz Rietumu amatpersonām. Kara pirmajās nedēļās ukraiņu komandieri pielāgoja savas operācijas, lai nodarbinātu nelielas izsēdinātu kājnieku komandas Krievijas virzībā uz Kijevu. Bruņoti ar plecu raķetēm Stinger un Javelin, Ukrainas karaspēks spēja piezagties Krievijas tankiem bez kājniekiem to flangos.
ASV ir arī rūpīgi pētījušas konfliktu, lai iegūtu plašākas mācības par to, kā 21. gadsimtā varētu notikt karš starp divām mūsdienu valstīm.
Operācijas virsnieks sacīja, ka viena no mācībām, ko ASV var gūt no šī konflikta, ir tāda, ka velkamā artilērija, piemēram, haubiču sistēma M777, var būt pagātne. Šīs sistēmas ir grūtāk ātri pārvietot, lai izvairītos no atkārtotas uguns, un visuresošu bezpilota lidaparātu un augšējo novērošanas pasaulē “mūsdienās ir ļoti grūti ko noslēpt”, sacīja šī persona.
Runājot par gūtajām atziņām, “par to ir jāraksta grāmata,” sacīja Konektikutas Demokrātu pārstāvis Džims Himess, Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas loceklis.
“10 000 ASV dolāru vienvirziena uzbrukuma drons”
ASV aizsardzības iekārtas ražojošie uzņēmumi arī ir ņēmuši vērā jauno iespēju izpētīt un tirgot savas sistēmas.
BAE Systems jau ir paziņojusi, ka Krievijas panākumi ar viņu kamikadze bezpilota lidaparātiem ir ietekmējuši to, kā tā izstrādā jaunu bruņotu kaujas transportlīdzekli armijai, pievienojot papildu bruņas, lai aizsargātu karavīrus no uzbrukumiem no augšas.
Un dažādas ASV valdības un rūpniecības nodaļas ir mēģinājušas pārbaudīt jaunas sistēmas un risinājumus cīņā, kuras dēļ Ukrainai bija vajadzīga visa palīdzība, ko tā varēja saņemt.
Konflikta pirmajās dienās Nacionālā ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūra nosūtīja piecus vieglus augstas izšķirtspējas novērošanas bezpilota lidaparātus ASV Speciālo operāciju pavēlniecībai Eiropā – katram gadījumam, ja tie varētu noderēt Ukrainā. Drons, ko ražojis uzņēmums Hexagon, nebija daļa no tā sauktās ierakstu programmas Aizsardzības departamentā, norādot uz konflikta eksperimentālo raksturu.
Jūras spēku viceadmirālis Roberts Šārps, Nacionālās ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūras vadītājs tajā laikā, pat publiski lepojās, ka ASV ir apmācījušas “militāro partneri” Eiropā par šo sistēmu.
“Tas ļauj jums iziet zem mākoņu segas un savākt savus ģeo i-datus,” Šārps sacīja CNN satelītkonferencē Denverā pagājušā gada pavasarī.
Neraugoties uz nelielas ASV amatpersonu grupas un ārējās nozares intensīvajiem centieniem, joprojām nav skaidrs, vai šie droni kādreiz ir iesaistījušies cīņā.
Tikmēr vairākas izlūkošanas un militārās amatpersonas sacīja CNN, ka viņi cer, ka ASV militāro terminu “pievelkamu” bezpilota lidaparātu radīšana – lēti, vienreiz lietojami ieroči – ir kļuvusi par aizsardzības darbuzņēmēju galveno prioritāti.
“Es vēlos, lai mēs varētu izgatavot 10 000 dolāru vērtu vienvirziena bezpilota lidaparātu,” viena no šīm amatpersonām sacīja domīgi noskumušā tonī.