Kremļa saimnieks varēja pieņemt lēmumu uzsākt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā ārstēšanas blakusefektu dēļ.
Dānijas militārās izlūkošanas pārstāvis apgalvo, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam kā Kremļa vadītāja hormonālās ārstēšanas blakusparādība varētu attīstīties megalomānija. Par to piektdien, 30.decembrī, ziņo dāņu medijs Berlingske, atsaucoties uz interviju ar valsts militārā izlūkdienesta (FE) Krievijas analīzes nodaļas vadītāju, kuru drošības apsvērumu dēļ dēvē par Joakimu.
“Es nevaru precīzi pateikt, bet es domāju, ka tas ietekmēja viņa lēmumu, kad viņš sāka karu Ukrainā,” viņš teica.
Pēc Dānijas izlūkdienesta datiem, Putins vēža dēļ iepriekš tika ārstēts ar hormoniem. Par to it kā liecina vēl viena, bez megalomāniska, blakusparādība – uzpūsta seja, ko 2022. gada sākumā izcēla Kremļa diktators.
Joahims norādīja, ka Putinam tiešām varētu būt vairogdziedzera vēzis.
Kā norāda FE, Putins pašlaik neslimo ar neārstējamu slimību, bet bieži vien cieš no nopietnām hroniskām sāpēm. Pēc izdevuma sarunu biedra domām, tas izskaidro, kāpēc Krievijas prezidents izmisīgi ķeras pie galda un šķobās krēslā.
Dānijas izlūkdienesti nedomā, ka Kremļa režīma vadītājs nomirs no šīs slimības, taču neizslēdz, ka vēlāk Krievijas elites izlems, ka viņiem pie varas vajag “spēcīgāku vīru”.